Empātijas veicināšanas metožu efektivitāte bērniem 9-10 gadu vecumā.

Abstract

Pētījuma mērķis ir izpētīt trīs empātiju veicinošu paņēmienu – fokusēties uz stāsta varoņa jūtām, iedomāties sevi stāsta varoņa vietā un iedomāties māti stāsta varoņa vietā – efektivitāti, kā arī noskaidrot, kurš no šiem paņēmieniem veicina visizteiktāko empātijas līmeņa paaugstinājumu. Pētījuma mērķa realizēšanai tika veikts kvazieksperiments, kurā piedalījās 35 9-10 gadus veci bērni. Bērni tika sadalīti trīs eksperimentālās grupās un iesaistīti četru nedēļu ilgā empātijas attīstīšanas programmā, kuru izstrādāja šī darba autore. Programmas ietvaros bērni tika izglītoti par to, kā atpazīt savas un citu emocijas, kā arī iesaistīti lomu spēlēs. Visu trīs grupu dalībniekiem tika lasīti stāsti ar turpmāko bērnu uzmanības pievēršanu stāsta galvenā varoņa domām un jūtām. Vienai grupai tika lūgts iedomāties sevi stāsta varoņa vietā, otrai – fokusēties uz stāsta varoņa jūtām, un trešajai – iedomāties savu māti stāsta varoņa vietā. Bērnu empātijas līmenis tika mērīts trīs reizes – pirms piedalīšanās empātijas attīstīšanas programmā, vienu nedēļu pēc un trīs nedēļas pēc piedalīšanas programmā. Empātijas līmeņa noteikšanai tika izmantots Brajenta empātijas indekss bērniem (Bryant’s Index of Empathy for Children). Pētījuma rezultāti rāda, ka 9-10 gadus jaunu bērnu iesaistīšana empātijas attīstīšanas programmā sekmē viņu empātijas līmeņa paaugstinājumu. Turklāt trīs nedēļas pēc programmas pabeigšanas empātijas līmeņa kāpums ir lielāks, nekā vienu nedēļu pēc programmas pabeigšanas. Visi trīs šajā pētījumā izmantotie empātiju attīstošie paņēmieni – fokusēšanās uz stāsta varoņa jūtām, sevis iedomāšanās stāsta varoņa vietā un mātes iedomāšanās varoņa vietā – veicināja samērā līdzīgu empātijas līmeņa paaugstinājumu.

Atslēgas vārdi: empātija, empātijas veicināšanas paņēmieni, lomu spēle, stāsti, bērni

Das Ziel der vorliegenden Untersuchung ist, die Effektivität der drei Empathie fĻrdernden Verfahren zu erforschen, nämlich der Fokussierung auf GefŅhle der Hauptperson der Erzählung, des Sich-Versetzens in die Rolle der Hauptperson der Erzählung und des Vorstellens der Mutter an der Stelle der Hauptperson der Erzählung, sowie auch zu bestimmen, welches von diesen Verfahren die grĻßte Steigerung des Empathie-Niveaus fĻrdert. FŅr die Umsetzung des Forschungsziels wurde ein Quasi-Experiment durchgefŅhrt, an dem 35 Kinder im Alter von 9-10 Jahren teilnahmen. Die Kinder wurden in drei experimentelle Gruppen eingeteilt und nahmen an einem vierwĻchigen Empathie fĻrdernden Programm teil, das von der Autorin der vorliegenden Arbeit ausgearbeitet wurde. Im Rahmen des Programms wurden die Kinder darŅber unterrichtet, wie man eigene Emotionen und Emotionen der Anderen erkennt, sowie auch in Rollenspiele eingebunden. Den Teilnehmern aller drei Gruppen wurden Erzählungen mit anschließender Lenkung der Aufmerksamkeit der Kinder auf Gedanken und GefŅhle der Hauptperson vorgelesen. Die Teilnehmer aus erster Gruppe wurden darum gebeten, sich an Stelle der Hauptperson vorzustellen, die Teilnehmer aus zweiter Gruppe – sich auf die GefŅhle der Hauptperson zu konzentrieren, und der dritten – eigene Mutter an Stelle der Hauptperson vorzustellen. Das Empathie-Niveau der Kinder wurde drei Mal gemessen: vor der Teilnahme am Empathieentwicklungs-Programm, eine Woche und drei Wochen nach der Teilnahme am Programm. FŅr Bestimmung des Empathie-Niveaus wurde der Empathieindex fŅr Kinder von Bryant (Bryant’s Index of Empathy for Children) verwendet. Die Ergebnisse der Untersuchung zeugen davon, dass die Teilnahme der Kinder im Alter von 9-10 Jahren an dem Empathieentwicklungs-Programm die Steigerung des Empathie-Niveaus der Kinder fĻrdert. Dabei ist drei Wochen nach dem Abschluss des Programms die Steigerung des Empathie-Niveaus grĻßer, als eine Woche nach dem Abschluss des Programms. Alle drei bei der Untersuchung benutzte Verfahren der Empathieentwicklung, nämlich die Fokussierung auf GefŅhle der Hauptperson der Erzählung, das Sich-Versetzen in die Rolle der Hauptperson der Erzählung und das Vorstellen der Mutter an der Stelle der Hauptperson der Erzählung, fĻrderten eine relativ ähnliche Steigerung des Empathie-Niveaus.

SchlŅsselwĻrter: Empathie, Verfahren der EmpathiefĻrderung, Rollenspiel, Erzählungen, Kinder