Psiholoģiskais terors darba vietā, tā saistība ar darba pašefektivitāti un nodomiem aiziet no darba.

Abstract

Maģistra darba mērķis ir teorētiski apkopot atziņas un līdzšinējo pētījumu rezultātus saistībā ar psiholoģisko teroru darba vietā, kā arī kvantitatīvi izpētīt iespējamās saistības starp psiholoģisko teroru darba vietā, darba pašefektivitāti un nodomiem aiziet no darba. Maģistra darba pētījuma ietvaros tika izvirzītas trīs pētījuma hipotēzes: H1 - Pastāv negatīva sakarība starp psiholoģisko teroru darba vietā un darba pašefektivitāti; H2 - Pastāv pozitīva sakarība starp psiholoģisko teroru darba vietā un nodomiem aiziet no darba; H3 – Darba pašefektivitāte kā moderatora mainīgais ietekmē sakarību starp psiholoģisko teroru darba vietā un nodomiem aiziet no darba. Pētījumā piedalījās 131 strādājošs respondents (103 sievietes un 28 vīrieši). Dalībnieku vidējais vecums ir 28 gadi. Maģistra darba pētījuma ietvaros tika izmantotas 3 metodes: Aptauja par negatīvajām darbībām (The Negative Acts Questionnaire – NAQ, Einarsen & Raknes, 1997), Darba pašefektivitātes skala (Occupational Self-efficacy Scale, Schyns & von Collani, 2002) un Nodomu aiziet no organizācijas mērīšanas metode (Pāvuls, 2003). Maģistra darba pētījumā iegūtie rezultāti un to statistiskā analīze parāda, ka pastāv negatīva sakarība starp psiholoģisko teroru darba vietā un darba pašefektivitāti, pastāv pozitīva sakarība starp psiholoģisko teroru darba vietā un nodomiem aiziet no darba, un darba pašefektivitāte moderē saistību starp psiholoģisko teroru un nodomiem aiziet no darba. Proti, pie augsta pašefektivitātes līmeņa pastāv pozitīva sakarība starp psiholoģisko teroru un nodomiem aiziet no darba, taču pie zema pašefektivitātes līmeņa nepastāv sakarības starp psiholoģisko teroru un nodomiem aiziet no darba. Jāsecina, ka maģistra darba pētījumā izvirzītās hipotēzes apstiprinās. Atslēgas vārdi: psiholoģiskais terors darba vietā, pašefektivitāte, darba pašefektivitāte, nodomi aiziet no darba.

The aim of master`s work is to offer theretical view and collect the results of the previous studies related to psychological terror at workplace, as well offer quantitative explanation about possible relationship between psychological terror at workplace, occupational self-efficacy and intentions to leave the job. The research includes 3 hypothesis: H1 – There is a negative correlation between psychological terror at workplace and occupational self-efficacy. H2 – There is a positive relationship between psychological terror at workplace and intentions to leave the job. H3 – Occupational self-efficacy as moderator variable affects the relationship between psychological terror and intentions to leave the job. The study included 131 working respondents (103 women and 28 men). Average age is 28 years. There were 3 methods applied in the study: The Negative Acts Questionnaire – NAQ (Einarsen & Raknes, 1997), Occupational Self-efficacy Scale (Schyns & von Collani, 2002), The method of measuring intentions to leave the job (Pāvuls, 2003). The results obtained in the study and the statistical analysis indicates that there is a negative correlation between psychological terror at workplace and occupational self-efficacy, there is a positive correlation between psychological terror at workplace and intentions to leave the job, and occupational self-efficacy as moderator variable effects the relationship between psychological terror and intentions to leave the job. At high level of occupational self-efficacy there is a positive relationship between psychological terror and intensions to leave the job, but at the low level of self-efficacy there is no relationship between psychological terror and intentions to leave the job. Master`s study confirmed all 3 hypothesis. Key words: psychological terror at workplace, self-efficacy, occupational self-efficacy, intentions to leave the job.