Vispārējās izglītības sovjetizācija Cēsu apriņķī (rajonā) (1944-1950)

Abstract

Analīzei pakļauts sovetizācijas process vispārējās izglītības kontekstā caur pēckara pirmās piecgades reģionālo pieredzi. Par pētījuma objektiem izmantoti pasākumu kopumi: mācību iestāžu materiāli tehniskā stāvokļa pārkārtošana piemērojoties politiskajai situācijai valstī, ideoloģiskā audzināšana un iekšpolitisko procesu ietekme uz izglītības sistēmu. Pētījumā atklājās, ka skolu dzīve tika pakļauta politizācijai atbilstoši komunistiskās partijas imperatīviem lēmumiem par mācību satura vienādošanu, obligātās septiņgadīgās izglītības ieviešanu, skolēnu iesaistīšanu padomju saimniecību sakārtošanā, kā arī prasot izglītības ideoloģizāciju caur masveidīgu skolēnu piesaisti komunistiskajām jaunatnes organizācijām. Šie aspekti tika pakļauti klajam formālismam – padomju varas sniegtie oficiālie dati nesaskanēja ar faktisko situāciju. Pētījuma rezultāti liecina, ka vispārējās izglītības sovetizācija vairumā savu mērķu uz šī formālisma pamata sasniegusi jau 1950. gadā, perspektīvā paredzot procesa attīstību.

The project object is general education system and were analyzed following subjects: education institutions material and technical situation changes according to post war political situation; ideological education and political processes influence to education system, by historical experience in definite region. The conclusions were worked out that basis: any reforms were dependent on communist party directions. School system were realized reforms: obligatory seven years education introduction, pupil involvement in soviet household adjustment, ideological education through communistic youth’s organizations massive activities. These aspects were under stark formalism – soviet power disseminate good information about themselves who in reality were different. Analyze made in the project shows that general education system sovietization have realized till 1950 and forecast development.