Balkānu krīze 20. gs. 90. gados: atspoguļojums historiogrāfijā

Abstract

Maģistra darbs ir par to, kā 20. gadsimta 90. gadu Balkānu krīze ir atspoguļota historiogrāfijā, parādot dažādas koncepcijas. Apskatītais jautājums ir aktuāls, jo notikums ir nesens un par to šobrīd nav apkopojošu pētījumu. Arī citu sfēru speciālistu viedokļi ir analizēti, lai salīdzinātu un gūtu pēc iespējas pilnīgāku kopainu. Historiogrāfijā iztrūkst jaunu metožu, kā attēlot Balkānu krīzi. Tikai daži autori mēģina lietot starpdisciplināras vai citas netradicionālas pieejas un skart tādas tēmas kā mentalitāte, izmaiņas pasaules uztverē un cilvēks kā tāds, tādējādi izvirzot jaunus pētījuma objektus. Ir nepieciešams laiks, lai attālinātos no politiskās aktualitātes un neatkarīgi secinātu, spriežot pēc jauniem avotiem, kas kļūs pieejami.

The Master paper is on the question how the Balkan crisis of the 1990s is reflected in the historiography, showing various concepts. Viewpoints of specialists of other spheres are also analyzed to compare and to obtain a general impression as wide as possible. The question reviewed is topical, because the event is recent and there is no summarizing study on it yet. There is lack of innovatory methods how to display the Balkan crisis in the historiography. Just a few authors attempt to use interdisciplinary or other non-traditional approaches and to touch the themes like mentality, changes in the world perception and human as such, hence highlighting new research objects. A time is needed to keep a distance from the political actuality and to make independent conclusions, judging by new sources which will become accessible.