Liepājas un Aizputes apriņķu sakrālo arhitektūras un mākslas pieminekļu saglabāšana (1918–1940)

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt Liepājas un Aizputes apriņķu sakrālo arhitektūras un mākslas pieminekļu saglabāšanu neatkarīgās Latvijas Republikas pastāvēšanas pirmajā posmā, proti, 1918.–1940. gados. Pētījumā ir skatīta šo pieminekļu tiesiskā aizsardzība – valsts aizsargājamo pieminekļu statusa piešķiršanas norise un nozīme, kā arī pieminekļu praktiskā aizsardzība – remonta un restaurācijas darbi pieminekļu aizsardzības likumdošanas kontekstā. Pētījums liecina, ka Liepājas un Aizputes apriņķu sakrālo arhitektūras un mākslas pieminekļu saglabāšana noritēja saskaņā ar Latvijas Republikā pastāvošās pieminekļu aizsardzības sistēmas vispārējiem principiem un valsts ideoloģijas noteikto virzību. Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā Pieminekļu valde iekļāva līdz 19.gs. vidum celtos evaņģēliski luterisko un Romas katoļu dievnamus, to iekārtas un priekšmetus. Baznīcās tika veikti galvenokārt kosmētiskie un kapitālie remonti, bet apdraudētos sakrālās mākslas priekšmetus Pieminekļu valde pārvietoja uz Valsts vēsturisko muzeju.

The aim of the research paper is to investigate the preservation of the sacral architecture and art heritage in Liepaja and Aizpute districts during the first two decades of the independent Republic of Latvia (1918–1940). The paper describes (1) the legal heritage protection procedures, namely, granting the monument the status of state protection, (2) the importance of the status of state protection, (3) the practical renovation and restoration work done within the framework of the State Monument protection legislation. The research proves that preservation of the sacral architecture and art heritage in Liepaja and Aizpute districts took place according to the general principles of state monument protection and state ideology determined by the spirit of that time. The Council of Monuments included the evangelically Lutheran and Roman Catholic churches built till the middle of the 19th century, as well as their equipment, in the list of state protected monuments. Decorations and capital repairs were done but endangered objects of sacral art were all moved to the State History Museum by the Council of Monuments.