| dc.description.abstract | Literatūrsocioloģiskā pētījumā galvenā uzmanība pievērsta "savam kaktiņam" un hronoloģiski aplūkotas latviešu zemnieki šī sava zemes kaktiņa ieguves un attīstības stratēģijas, ko pastāvīgi ietekmējušas politiskas idejas un to ieviešana, kari un karu sekas - Latvijas kultūrvides pārmaiņas. Pētījuma korpuss atver vairāk nekā 5000 lappušu - divpadsmit reālistiskā manierē rakstīti romāni -, atspoguļojot laikposmu no zemnieku brīvlaišanas 19. gadsimtā līdz mūsdienām. Pētījumā nav analizētas daiļdarbu estētiskās vērtības, uzmanība pievērsta starpdisciplināram skatījumam, aplūkojot viensētu iedzīvotājus, viņu mobilitāti, vērtību izpratni, konfliktu risinājumus un attiecības ar publisko vidi. Romānu fiktīvajā vidē tiek aplūkoti un analizēti tādi paši jautājumi, kādus pārējie projektā "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes" pārstāvēto disciplīnu (sociālantropoloģija, politoloģija, kulturoloģija, valodniecība, vides zinātne) pētnieki pēta uz vietas - lauku darbā, intervējot vietējos iedzīvotājus. Literatūrzinātnē tā ir jauna pieeja, starpdisciplinaritātes paplašināšana un "dziļo interviju" izmantošana. Šai pieejai izstrādāta arī speciāla metode, sastādot pētāmo jautājumu matrici - "jautājumu režģi", caur kuru sijāti teksti un iegūts analizējamais materiāls. Šis pētījums rāda, ka mūsu reālistiskā literatūra par Latvijas lauku iedzīvotājiem ir ne tikai latviskās identitātes meklējumu atspoguļojums, bet arī Latvijas pēdējo 150 gadu dzīvās vēstures attēlojums. Šeit varam uzzināt gan par latviešu zemnieku nemitīgām pūlēm iegūt zemi savā īpašumā, gan par vēsturiskā konteksta izmaiņu ietekmi uz viņu dzīvi. Zemnieks ir bijis tas, kas burtiski pats uz savas ādas dabūjis izbaudīt uz rakstāmgaldiem ar baltām, mīkstām rociņām aprakstītās politiskās idejas un to izpildei veidotos likumus. "Jautājumu režģis" mums izsijā šos faktus, kuru vēsturiskais autentiskums tiek komentēts daudzajās atsaucēs. | en_US |
