Avotu cilmes saldūdens kaļķieži Latvijā

Abstract

Bakalaura darbā tiek apskatīts Latvijas saldūdens kaļķiežu paveids – saistītie avotu kaļķieži. Darbā ir raksturoti jautājumi, kas skar Latvijas kaļķiežu veidošanos, pētījumu vēsturi un iedalījumu. Darbā atsevišķā nodaļā apkopoti autores veikto pētījumu rezultāti par Latvijas saldūdens kaļķiežu paveidiem un to uzbūvi: ir izvēlētas divas atšķirīgas iegulas (Lībānu-Jaunzemju atradne un Raunas Staburags), kur noņemti paraugi, izgatavoti plānslīpējumi, sniegts makroparaugu un plānslīpējumu apraksts, kā arī darbā iekļauti makroparaugu un plānslīpējumu fotoattēli. Apkopojot ģeoloģiskās literatūras datus un pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, ir iegūti šādi svarīgākie secinājumi: avotu cilmes saistītie saldūdens kaļķieži veido tikai lidz aptuveni 5% no visu Latvijas holocēna saldūdens kaļķiežu apjoma; saldūdens kaļķieži ir veidojušies, galvenokārt, boreālajā laikā un atlantiskā laika sākumā; saldūdens kaļķiežu saistīgumu pētītajos paraugos nosaka to kristālu saaugums; Lībānu- Jaunzemju iegulas saldūdens kaļķiežiem visbiežāk ir raksturīga horizontāli un viļņoti slāņota tekstūra, kas visticamāk ir veidojusies sezonālu izmaiņu rezultātā; Raunas Staburaga saldūdens kaļķiežiem visraksturīgākā ir haotiskā tekstūra, ko, domājams, var izskaidrot ar karbonātiskā materiāla vienmērīgāku uzkrāšanos un veidošanos ap augu atliekām; Raunas Staburaga karbonātiskajos nogulumos ir lielāks kavernu daudzums un aizņemtais tilpums, kā arī karbonātiskajiem nogulumiem ir mazāks blīvums neka Lībānu-Jaunzemju iegulā.

Bachelor’s paper is about a variety of freshwater limestone of Latvia – lithified spring freshwater limestone. There are characterised problems related to origin, research history and classification of freshwater limestones. In separate chapter there are summarised results of study carried out by the author of Bachelor’s paper about varieties of freshwater limestone of Latvia and their fabric: there are chosen two different deposits (Libani-Jaunzemji and Raunas Staburags), where samples had been taken, thin sections of them made, besides there are description of macro-samples and thin sections and their photos. Basing of geological literature and study carried out by the author, there are drawn main conclusions as follows: freshwater limestone of spring origin makes about 5% of all Holocene freshwater limestone volume in Latvia; freshwater limestone has been formed mainly in Boreal Time and beginning of Atlantic Time; the degree of lithification of limestone is dependant mainly on strength of their crystal intergrowth; freshwater limestone of the Libani-Jaunzemji deposit is characterised by planar and wavy lamination, which most possibly has been formed due to seasonal changes; freshwater limestone of the Raunas Staburags is characterised by chaotic fabric, which is likely due to rather steady accumulation of carbonate material and crystallisation around the plant fossils; in the Raunas Staburags carbonate deposits are more vuggy and less dense than in the Libani- Jaunzemji deposit.