Dabas lieguma “Ziemeļu purvi” hidroloģisko apstākļu izmaiņas

Abstract

Maģistra darba mērķis ir veikt pētījumu par dabas lieguma „Ziemeļu purvi” hidroloģiskajiem apstākļiem, to izmaiņām, ietekmējošiem faktoriem un sekām. Dabas liegums „Ziemeļu purvi” atrodas Viduslatvijas zemienē pie Latvijas – Igaunijas valstu robežas un aizņem 5304ha lielu platību (Latvijas teritorijā). Liegumu veido purvu komplekss, kurā ietilpst 3 augsto purvu masīvi: Kodu-Kapzemespurvs (1925ha), Kangaru purvs (430ha)un Oļļas purvs (2949ha). Liegums ir unikāls ar to, ka kopā ar Sookuninga purvu masīvu Igaunijas teritorijā veido pirmo pārrobežu aizsargājamo teritoriju Baltijā un ir viena no 26 pārrobežu teritorijām Eiropā, kas starptautiski īpaši nozīmīga kā ūdensputnu dzīvesvide. Tieši hidroloģiskie apstākļi nosaka šīs starptautiski nozīmīgās aizsargājamās teritorijas tālāko attīstību. Purvu hidroloģisko režīmu ietekmē cilvēka darbība un klimata izmaiņas, tādēļ ir jāveic pētījumi, lai noteiktu purvu aizsardzībai nepieciešamos pasākumus. Pētījuma ietvaros veikti divu lielāko purvu masīvu virszemes noteces mērījumi, izmantojot tiešās mērījumu metodes, detalizēti analizēts purvu reljefs, ūdensobjektu izvietojuma likumsakarības un purvu apauguma izmaiņas, izmantojot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas. Darbā raksturoti dabiskie un antropogēnie faktori, kas ietekmē purvu hidroloģiskos apstākļus, dots vispārīgs lieguma raksturojums. Noskaidrots, ka lai nodrošinātu purvu aizsardzību, nepieciešama abu valstu, kuru teritorijās atrodas purvi, sadarbība. Konstatēts, ka 70.-tajos gados ierīkotais plašais meliorācijas tīkls purvu masīva malā pašlaik aktīvi nefunkcionē un ir priekšnoteikums mitro mežu attīstībai, kuros savukārt sastopama liela bioloģiskā daudzveidība. Noteikti purvu sateces apakšbaseini, kuru atbilstoša apsaimniekošana ir veiksmīgas purvu turpmākās aizsardzības pamats.

Atslēgas vārdi: Ziemeļu purvi, purvu hidroloģija, purvu nosusināšana, ekohidroloģija.

The aim of the master’s paper is to conduct a study on hydrological condition, its changes and influencing factors as well as consequences of nature reserve Northern Mires. The nature reserve Northern Mires is located in Viduslatvia lowland at Latvian – Estonian border and it occupies 5304 ha (within Latvian territory). It is comprised of a mire complex, consisting of 3 raised bogs: Kodu-Kapzeme, Kangaru and Oļļa. The Northern Mires and Sookuninga mire complex make the first transbordering protected territory in the Baltic’s. It is also one of the 26 European protected transbordering territories and it is an especially important habitat of water birds. The further development of this internationally significant territory is determined by hydrological conditions. The hydrological system of mires is influenced by human actions and changes of climate. Hence arises the need for studies to determine the necessary actions for mire protection. The study was comprised of surface discharge measurements of mire complex. The applied methods included direct measurements; detailed analysis of mire surface, regularities of location of waterbodies, as well as changes of mire landscape, geographical information systems was used. The paper offers description of natural and anthropogenic factors as well as general characteristics of nature reserve. It was found out that to secure more protection; it should be organized by both states – Latvia and Estonia. It was learnt that the wide drainage system which was made in the 70ies does not function and this is a precondition for development of wet forest. These forests are noted for their biological diversity. Mire catchments basins were found, their effective management is basics for further mire protection.

Key words: mire hydrology, mire drainage, ecohydrology.