Dzjumokusō apbedījumu tradīcija Japānā

Abstract

Bakalaura darbā “Dzjumokusō apbedījumu tradīcija Japānā” tiek aprakstīta dzjumokusō apbedījumu tradīcija, kas radusies kā vides atjaunošanas projekts un paredz tradicionālo granīta kapakmeņu aizvietošanu ar dzīvu augošu koku, tādējādi dabiskā veidā apbedījumu kompleksus jeb kapsētas, kas pakāpeniski pārvēršas mežos, iekļaujot jau esošajā ekosistēmā. Dzjumokusō apbedījumi ir Japānas modernizācijas radītās sociāli demogrāfiskās krīzes un no tās izrietošo jaunas identitātes kontinuitātes meklējumu rezultāts. Darbā dzjumokusō apbedījumi tiek analizēti kā inovatīva atkāpe no budisma dogmatiskās patriarhālajā pēctecībā un uz senču kultu balstītās apbedījumu tradīcijas.

Darba mērķis ir noskaidrot dzjumokusō izcelšanās konceptuālo pamatu, faktorus, kas noteikuši dzjumokusō straujo integrāciju Japānas sabiedrības kultūras praksē, kā arī izsekot dzjumokusō attīstībai no tās rašanās 1999. gadā līdz šim brīdim.

Tēmas aktualitāte balstās apstāklī, ka dzjumokusō kā indikators sociālajām izmaiņām, kas aktuālas mūsdienu Japānā – ekonomisku, demogrāfisku un sociālu tendenču noteiktai pakāpeniskai pārejai no kolektīvās apziņas modeļa uz individuālo, liecina par budisma ietekmes mazināšanos. Budisma apbedījumu tradīcija ar pēctecības kontinuitāti kā priekšnosacījumu senču kulta uzturēšanai, mūsdienu Japānas sociāli demogrāfisko apstākļu dēļ pierāda sevi kā dzīvotnespējīgu un tiek meklēti alternatīvi modeļi pēcnāves identitātes konstuēšanai – simboliskā nemirstība tiek veidota ar dabas diskursa palīdzību. Dzjumokusō attīstība liecina par tradīcijas komercializāciju, kā rezultātā sākotnējās vides atjaunošanas konceptuālā nostādne ir saglabājusies galvenokārt dabas mūžības simbolismā.

Darba pirmajā daļā tiek sniegts vispārējs pārskats pār Japānas apbedījumu vēsturi, skaidrots dzjumokusō konceptuālais pamats un sniegts ieskats Japānā pirmā maža kapu kompleksa izveidē. Otrā daļa veltīta sociālajiem faktoriem, kas noteikuši dzjumokusō straujo integrāciju japāņu sabiedrības kultūras praksē. Trešajā daļā tiek apskatīta tradīcijas attīstība – adaptācija urbānajai videi, dzjumokusō sociālā loma, izmaiņas sabiedrības attieksmē un komunikācija presē.

Darba garums bez titullapas, satura un avotiem ir 46 lapas.

Bachelor’s thesis ‘Jumokusō Burial Tradition in Japan’ examines the jumokusō burial tradition, which was created as a project for environmental renewal and replaces the traditional granite tombstones with living trees, thus gradually turning the burial grounds or graveyards into forests and naturally merging them into the existing ecosystem. Jumokusō burial is the result of the socio-demographic crisis brought on by the modernisation of Japan, and the ensuing search for new identity continuity. The text analyzes jumokusō burial as an innovative departure from the dogmatic burial traditions of Buddhism, which are firmly rooted in patriarchal succession and ancestor worship cult.

The thesis aims to ascertain the conceptual foundation of jumokusō and the factors that have contributed to its rapid integration into the cultural practice of the Japanese society, as well as to trace the evolution of the jumokusō tradition since its inception in 1999.

The topicality of the subject rests on the fact that jumokusō, as an indicator of the current social changes taking place in modern-day Japan – the gradual transition from the collective to the individual model of consciousness, imposed by economic, demographic and social trends – points to the weakening influence of Buddhism. The Buddhist burial tradition, with continuous succession a prerequisite for sustained ancestral worship, has proved nonviable in Japan’s current socio-demographic situation; alternative models are being sought for the construction of the posthumous identity – symbolic immortality is created through the discourse of nature. The evolution of jumokusō is indicative of the commercialization of the tradition, with the initial concept of environmental renewal preserved mainly in the symbolism of the perpetuity of nature.

The first part of the text provides a general look at the history of burials in Japan, explains the conceptual basis of jumokusō and looks at the process of establishing the first Japanese forest burial grounds. The second part is devoted to the social factors that have played a role in the rapid integration of jumokusō into the cultural practice of the Japanese society. The third part of the thesis focuses on the evolution of the tradition – its adaptation for urban settings, the social aspect of jumokusō, the changing attitudes within the society, and the coverage of the subject in press.

The length of the text is 46 pages, excluding the title page, table of contents and references.