Roingijas bēgļu neformālās sociālās integrācijas process Bangladešā

Abstract

The purpose of this study is to examine the informal social integration process of Rohingyas refugees in Bangladesh. This is the qualitative study. The sample presented here 20 Rohingyas refugees in both registered and unregistered refugee camps as well as the opinion of the local community, experts, civil society and the government. Data are obtained through in-depth interviews, focus group discussions, oral history and photo projects. There are two theories followed for this study; one is Carens (2005) informal integration process and another is Essers (2004) individual assimilation. The descriptive approach is followed to write the analysis. Moreover, the seven socio-cultural domains are examined to measure the integration process of Rohingyas refugees in Bangladesh. Out of seven domains, four get the success of integration. Those domains are social contact, employment, language and health. On the other hand, three other domains indicate less success than the previous four. Those three domains are education, political participation and housing. Therefore, the literature and the fieldwork revels the failure of first hypothesis whereas the second hypothesis is accepted that the Rohingyas refugees have been integrating to the host society slowly.

Maģistra darba mērķis ir izpētīt Roingijas bēgļu neformālās sociālās integrācijas procesu Bangladešā. Pētījumā lietotas kvalitatīvas pētījuma metodes. Pētījuma dalībnieki ir 20 Roingijas bēgļi kā reģistrētās, tā nereģistrētās bēgļu nometnēs. Pētījumā pievērsta uzmanība arī vietējās kopienas, ekspertu, pilsoniskās sabiedrības un valdības viedokļiem. Kā datu iegūšanas metodes lietotas intervijas, fokusgrupu diskusijas, mutvārdu vēsture un fotoprojekts. Pētījuma teorētisko pamatojumu veido divas teorijas – Karena (Caren, 2005) teorija par neformālo integrācijas procesu un Essera (Esser, 2004) teorija par individuālo asimilāciju. Lietota deskriptīva analīzes pieeja. Lai novērtētu Roingijas bēgļu integrācijas procesu, tiek aplūkotas septiņas sociokultūrālās jomas. Pētījuma rezultāti parāda, ka četrās no septiņām jomām integrācija noris veiksmīgi – sociālo kontaktu, nodarbinātības, valodas un veselības jomās. Trijās no tām – izglītība, politiskā līdzdalība un mājoklis, integrācija ir mazāk veiksmīga. Literatūras analīze un pētījums parāda, ka pirmā hipotēze neapstiprinās, kamēr otrā apstiprinās – Roingijas bēgļi integrējas uzņemošajā sabiedrībā lēni.