Apakšdelma kaulu lūzumu osteosintēze bērniem ar Nancy stieņiem.

Abstract

Darba pamatojums: Apakšdelma (forearm) kaulu (bone) lūzumi (fracture) bērniem sastāda vairāk kā 19% no visiem lūzumiem un ir visbiežākais lūzuma veids. Vidēji 10% to ārstēšanā nepieciešama operatīva iejaukšanās. Pasaulē arvien biežāk tā notiek ar elastīgo intramedullāro Nancy tipa stieņiem. Valsts Bērnu Klīniskajā slimnīcā šo fiksācijas metodi sāka izmantot tikai 2002 gadā un diemžēl līdz šim šī ķirurģiskā ārstēšanas metode te nebija pētīta, tamdēļ likās svarīgi izvērtēt to pielietojuma rezultātus. Darba mērķi: (1) Izvērtēt osteosintēzes nepieciešamības biežumu bērnu vecuma grupā, ārstējot apakšdelma lūzumus; (2) Noteikt osteosintēzes ar Nancy stieņiem priekšrocības, salīdzinot ar citām osteosintēzes metodēm; (3) Pētīt osteosintēzei ar Nancy stieņiem pakļauto lūzumu imobilizācijas periodu, komplikāciju radīto bojājumu biežumu un to iemeslus; (4) Pētīt lūzuma fragmentu stāvokli laikā no osteosintēzes ar Nancy stieņiem līdz kaulu pilnīgai konsolidācijai. Materiāli un metodes: Pētījums tika veikts Valsts Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļā 2002.-2006. gadā ārstēto bērnu datus ar apakšdelma kaulu diafizārās un distālās daļas lūzumiem, izmantojot izraksta talonus, traumu žurnālus, atkārtoti stacionēto bērnu rentgenattēlus. Izanalizēti 2002, 2003, 2004. gada izraksta taloni 87 pacientiem, kuriem veikta apakšdelma kaulu osteosintēze ar elastīgajiem intramedullārajiem Nancy tipa stieņiem. Tika iegūti dati par 280 pacientiem ar diagnozi apakšdelma kaulu lūzumi, kuri 2006. gadā ārstējās Valsts Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļā. Izanalizēti kopsummā 63 pacienti, kuriem veikta fiksatora izņemšana laikā no 2002.-2005.gadam un 16 no tiem papildus pētīti rentgenoloģiskie uzņēmumi, kas veikti pēc traumas, ārstēšanās periodā un pēc pilnīgas kaulu konsolidācijas. Salīdzināts veikto operāciju skaits no 2002.gada līdz 2006.gadam. Rezultāti: Sadalot lūzumus pa diagnozēm pēc lūzuma veida, redzams, ka 32% ir kaulu distālās trešdaļas un 35% kaulu diafizāri lūzumi ar dislokāciju. 2006. gadā ir tikai 7 (3%) atsevišķi elkoņkaula lūzumi. Attiecība starp kreisās un labās rokas lūzumiem – 165:115 (59%: 41%). Konservatīvi tika ārstēti 87,5% pacientu, bet osteosintēzi ar Nancy stieņiem veikta 12,5% pacientiem. Visbiežāk Intramedullāros Nancy tipa stieņus izmanto tieši apakšdelma osteosintēzei (33%). Diafizāru lūzumu gadījumā, Nancy stieņi tika ievietoti 28 no 97 pacientiem. Pētot 47 Nancy stieņu izņemšanas gadījumus laikā no 2002. – 2004.gadam redzams, ka vidējais laiks no traumas brīža līdz stieņa evakuācijai ir 8 mēneši. Fiksatora izņemšana 2006. gadā veikta 86 pacientiem. Secinājumi: Vairumā gadījumu diafizāri un distāli apakšdelma kaulu lūzumi var tikt ārstēti ar konservatīvu ārstēšanas metodi, bet ne vienmēr tā ir efektīga. Osteosintēze ar Nancy tiek reti pielietota bērniem jaunākiem par 10 gadiem. Apakšdelma diafizāriem lūzumiem elastīgo intramedullāro stieņu ievietošana ir efektīgākā stabilizēšanas metode. Nepieciešams mazāks ekstramitātes imobilizācijas laiks nekā konservatīvi ārstējot un ir mazāka iespēja iegūt paliekošus funkcionālus traucējumus. Bērniem kopējais ārstēšanās periods ir atšķirīgs 4 – 18 mēneši. Galvenie komplikāciju iemesli ir biomehānisko principu neievērošana, nepareiza stieņa diametra un garuma izvēle. Vidējais stacionārā pavadīto dienu skaits ir tikai 5 dienas.

Motivation of this work: More than 19 % of all children bone fractures are forearm bone fractures and it is one of the most common form of the fractures fractures. In approximately 10 % of treatment the operative interference is needed. All over the world the intramedulary Nancy nails are used more frequently in the operative interference. In Children’s Clinical University Hospital started to use this method of fixation only in the year 2002 and unfortunately till this time this method of surgical treatment was not researched. That seemed important to appraise the results of the use of this method. Aim of his work: (1) To apprise how often it is necessary to use the ostiosynthesis for children, treating the fractures of forearm; (2) To determine what advantages gives the ostiosynthesis with Nancy nails comparatively with other methods of ostiosynthesis; (3) To research the period of the immobilization, the reasons and frequency of the complicative damage that appears due to the ostiosynthesis with Nancy nails; (4) To research the position of fracture fragments from the ostiosynthesis with Nancy nails till the absolute consolidation of bones. The materials and methods: The research was realised in the Children’s Clinical University Hospital department of traumatology end orthopaedy. For examining the forearm diaphysal and distal fractures there were used the data of the children (the journal of trauma, excerpt talons, the rentgenography of repeatedly stationed children) who had treatment cure from the year 2002 to 2006. There were examined excerpt talons of 87 patients who had forearm bone ostiosynthesis with elastic intramedullary Nancy nails. There were earned 280 patients’ data who had forearm bone fractures and who had treatment cure in the department of traumatology and orthopaedy of Children’s Clinical University Hospital. 63 patients were examined, to whom the removal of nails was made from the year 2002 to 2005. In additional the rentgenography of 16 patients that was made after the injury, in the period of the treatment and after the absolute consolidation of bones was studied. The number of made operations was from the year 2002 to 2005 was compared. Results: It was found out that 32 % of the forearm fractures were the fractures of distal third and 35 % of the forearm fractures were dislocated diaphysal fractures. In the year 2006 there were only 7 (3%) separate ulna fractures. The proportion between left and right forearm fractures is 165:115 (59%: 41%). The conservative treatment was used for 87 % of patients, but the ostiosynthesis with Nancy nails was used for 12,5 % patients. Most often the Nancy nails were used in the ostiosynthesis of forearm. For diaphysal fractures The Nancy nails were used for 28 of 97 patients. Studying 47 cases of Nancy nail removal from the year 2002 to 2004, it was detected that the average time from the trauma till the nail removal is 8 months. In the year 2006 the removal of nails were made to 86 patients. Conclusions: It is possible to use conservative method of treatment for diaphysal and distal forearm bone fractures but not always this method will be effective. Ostiosynthesis with Nancy nails is rarely used for children who are under 10 years. The insertion of elastic intramedullary nails in diaphysal forearm fracture is the most effective method of stabilisation. It is less possible to earn permanent functional interference and shorter time of immobilisation the member is needed than using conservative method of treatment. For children the period of treatment vary from 4 to 18 months. Essential reasons of the complications are the disregard of principles of biomechanics and the wrong choice of diameter and length of nail. Average number of the days spent in the hospital is only 5 days.