Polipropilēna protēzes kontaminācijas biežums, riska faktori un profilakse pēc vēdera priekšējās sienas hernioplastijām.

Abstract

Darba pamatojums: trūču ķirurģijas problēma, kopš to ārstēšanas pirmssākuma ir recidīvu biežums. Ieviešot sinētiskās protēzes, tas ir būtiski samazinājies.Sintētisko implantu izmantošana jau kļuvusi par standartmetodi trūču ārstēšanā. Diemžēl pieaugošā protēžu implantācija rada sintētiskā materiāla izraisītas problēmas.Viena no problēmām ir infekcija, kas ir reta, bet bīstama komplikācija, kuras likvidēšanai bieži ir nepieciešama implanta izņemšana. Tā kā protēzes infekcija nav bieža, tās kontekstā ir daudz neatrisinātu jautājumu. Darba mērķi: izvērtēt antiseptiskā šķīduma efektivitāti pacienta ādas mikrofloras izskaušanā pirms operācijas, izvērtēt protēzes kontaminācijas biežumu atkarībā no operācijas ilguma un pacienta ādas izolācijas, noteikt kopējo protēzes infekcijas biežumu un izvērtēt tās biežumu kontaminēto protēžu pacientiem, analizēt uzsējumā iegūtās mikrofloras veidus, analizēt antibakteriālās terapijas nozīmi protēzes infekcijas profilaksē. Materiāli un metodes: pētījumā iekļauti 37 pacienti, kuri atkarībā no operācijas metodes sadalīti divās grupās. Pirmā grupa- 24 pacienti ar vienpusējām cirkšņa trūcēm. Otrā grupa- 13 pacienti ar vēdera priekšējās sienas pēcoperācijas trūcēm. Katrā no grupām pacienti sadalīti divās apakšgrupās- viena grupa pacientu bez ādas izolācijas no brūces, otra grupa pacientu ar ādas izolāciju. Cirkšņa trūces tika operētas pēc Lihtenšteina metodes. Pēcoperāciju hernioplastijas tika veiktas onlay tehnikā Rezultāti un secinājumi: vidējais operācijas ilgums visām cirkšņa trūču operācijām bija 33,54min. Vidējais operācijas ilgums pēcoperāciju trūcēm bija 75min (P<0,05). No 24 pacientiem ar vienpusēju cirkšņa trūci ādas kontaminācija bija 6 pacientiem (25%): ar ādas izolāciju- 2 pacientiem(18,18%), bez ādas izolācijas 4 pacientiem (30,77%),pēcoperācijas trūču grupā kontaminēto pacientu nebija (P>0,05). Pacientiem, kuriem operācija veikta ar ādas izolāciju, protēzes kontaminācija tika konstatēta 6 (35,29%): 4 (36,36%) ar cirkšņa trūci, 2 (33,33%) pacientiem ar pēcoperācijas trūci. Pacientiem, kam operācija veikta bez ādas izolācijas, protēzes kontaminācija tika konstatēta 11 (55%): 9 no 13 (69,23 %) cirkšņa trūces pacientu un 2 no 7 (28,57 %) pēcoperāciju trūces pacientiem(P>0,05). Rezultāti ļauj secināt, ka pacienta ādas dezinfekcijas efekts atkarīga no ķermeņa rajona. Antiseptiskais šķīdums SKINOSEPT nepilnīgi izskauž ādas mikrofloru cirkšņa rajonā. Operācijas ilguma nozīmi nav iespējams korekti izvērtēt dēļ grupu dažādā ādas kontaminācijas līmeņa pirms operācijas. Protēzes kontaminācijas biežumu, iespējams, var mazināt ar ādas izolāciju. Biežāk protēzes kontamināciju izraisa normālā ādas mikroflora. Ņemot vērā augsto kontaminācijas līmeni, profilaktiskā antibakteriālā terapija ir rekomendējama. Atslēgas vārdi: trūce, polipropilēns, protēzes kontaminācija, profilakse.

The title of diploma work is “The contamination rate, risk factors and results of hernioplastic operations of the frontal abdominal wall when using synthetic prosthesis”, the work was performed by Marika Dzelze, a student of the University of Latvia Medicine Faculty and supervised by Dr. med. Arnolds Jezupovs. Statement of reasons: within the last few years, the use of meshes has become standart procedure in hernia repair surgery throughout the world. Implantation of a mesh during the surgical management of this common problem has been found to reduce the rate of reccurence of a hernia. However, it has been noted that surgical meshes can trigger various responses when implanted in the human body, including inflammation and infection. Aims: evaluate efficiency of the use of antiseptic solution in taking out the skin flora of the patient before surgical operation; compare the rate of prosthesis contamination depending on the length of operation and isolation of the patient skin; to define the rate of mesh infection and evaluate it’s rate in contamined individuals; analyse the patient acquired microflora; analyse the role of antibiotic prophylaxis before surgery. Materials and methods: 37 patients were included in study. They have been divided in 2 groups depending on the operation. The one group were 24 patients undergoing the groin hernia repair, the other groupa consisted of 13 patients undergoing the incisional hernia repair.in each group patients have been subdivided depending if the operations was made with skin isolation or not. The groin hernia repair have been operated by Lichtenstein method. The incisional hernia repair was made by onlay method. Results and conclusions: the avarage operation duratation for all the groin hernias was 33,54min, for incisional hernia repair was 75min (P<0,05). In the group of groin hernias the contamination of skin was find in 6 patients (25%): 2 patients with skin isolated (18,18%), in 4 cases (30,77%) without skin isolation (P>0,05). The contamination of prosthesis was found in 6 cases (35,29%): 4 (36,36%) patients with skin isolated, 2 (33,33%) patients of skin not isolated. (P>0,05). It is possible to conclude that disinfection of skin depends on body area. Antiseptic solution SKINOSEPT does not complitely disinfect the skin of the groin. The importance of operation duratation is impossible to evaluate, because of different skin contamination level before the operation. The contamination rate of prosthesis is possible to decrease by isolating patient’s skin. The most frequent in initiator of prosthesis contamination is normal skin microflora. Considering to the high level of contamination prophylactic antibacterial therapy is recommended. Key words: hernia, polypropilene, contamination of prosthesis, prophylaxis.