18. novembra un 15. maija svētki Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma pastāvēšanas pēdējos gados: rituālu spēkošanās. Laikraksta "Rīts" publikāciju analīze

Abstract

Bakalaura darba mērķi ir noteikt, kādā veidā Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma pastāvēšanas pēdējos gados rīkotajos valsts svētkos paustās ideoloģijas pamatnostādnes tikušas reprezentētas laikraksta “Rīts” publikācijās, un kuri svētki – 18. novembris vai 15. maijs – padarīti par vissvarīgākajiem. Teorijas daļā aplūkoti ar rituālkomunikāciju saistīti jautājumi – tās nozīme un pielietojums politikā, kā arī rituālu pazīmes un definēšanas problēmas. Uzmanība pievērsta arī reprezentācijas un diskursa jēdzieniem. Pētījuma rezultāti parāda, ka aplūkotajā laika posmā režīms centies padarīt 15. maija svētkus par politiskā kalendāra centrālo notikumu, atbīdot 18. novembra svētkus otrajā plānā. Svētkiem veltītajās publikācijās paustās ideoloģiskās nozīmes norāda uz valdošās varas centieniem īstenot mazākumtautību asimilācijas politiku, nodrošināt tautas pakļaušanos režīmam un pasniegt Vadoni Kārli Ulmani kā Latvijas valsts pastāvēšanas un stabilitātes nodrošinātāju.

The aims of this bachelor’s thesis are to determine how the ideological positions of Kārlis Ulmanis authoritarian regime were represented in the newspaper “Rīts” during nationwide celebrations in the last years of the regimes’ rule, and to establish which holiday –November 18th or May 15th – was rendered as the most important one. The theoretical base of this thesis consists of an examination of the importance of ritual communication and its use in politics, as well as a look at the problems associated with the content and definitions of rituals. The research results show that during the analyzed period of time the regime attempted to present the 15th of May as the most important yearly national holiday, while diminishing the relative importance of November 18th. The ideological meanings expressed in publications devoted to the celebrations, show attempts on the part of the ruling regime to carry out a policy of assimilation of national minorities, ensure the peoples’ obedience to the regime and present The Leader Kārlis Ulmains as the main guarantee for the continuing existence and stability of the Latvian state.