Abiotisko un biotisko faktoru ietekme uz Vertigo ģints pumpurgliemežiem Apšuciema kaļķainajā zāļu purvā

Abstract

Apšuciema kaļķainais zāļu purvs ir Eiropas Biotopu direktīvas biotops ar nozīmīgām dižās aslapes un rūsganās melnceres audzēm, kuru apdzīvo Vertigo ģints pumpurgliemeži, pie tam V. angustior un V. geyeri ir iekļautas Eiropas Biotopu direktīvas II pielikumā. Gliemeži spēj asimilēt vidē esošo kalciju, tāpēc tie ir sastopami tādos biotopos kā kaļķaini purvi. Pētījuma rezultāti liecina, ka Apšuciema purvā ir izveidojušās trīs veģetācijas zonas, kurās mijiedarbība ar pumpurgliemežiem atšķiras. Vislabākie apstākļi bija sūnu dominētajos parauglaukumos, kamēr dižās aslapes dominētajā zonā apstākļi pumpurgliemežiem bija nelabvēlīgi. Elektrovadītspēja un pH liecināja par minerālelementu un to veidoto savienojumu daudzumu izmaiņām, bet augu sugu sastāva un dominances izmaiņas norādīja uz elementu izmaiņām biotopa ietvaros.

Apsuciema fen is included in Habitats Directive as calcareous fen with Cladium mariscus and Schoenus ferrugineus and with Vertigo whorl snails populations. Two whorl snail species of genus Vertigo (V. angustior and V. geyeri) are listed in Annex II of the European Habitat directive. Snails are able to reside in calcareous habitats because of their ability to assimilate calcium. The results of this research show that in Apsuciema fen has developed three zones of vegetation, in which whorl snail composition differs. The best conditions for snails where bryophyte dominated, whilst Cladium mariscus dominant zone provided unfavorable conditions. Conductivity and pH demonstrated changes in mineral element amount, while plant species and its dominance outlined fluctuation of elements throughout the habitat.