| dc.description | Autora rokraksts, vācu, franču un latīņu val. Vēstule sūtīta Merķelim uz Veimāru. Zoime nožēlojot savu paviršību, jo pēdējo reizi rakstījis Merķelim pirms trim mēnešiem. Zoimem esot skumji, ka Merķelis nolēmis atteikties no medicīnas. Viņš norāda, ka Merķeļa “dzīves instruments” esot nedaudz noskaņojies. Merķelim esot jārūpējas, lai viņš justos labi un būtu apmierināts ar dzīvi. Zoime raksta, ka “majors” [1794. gadā ievainotais Muromcevs, kuru viņam bija jāpavada ceļā uz Leipcigu] esot atvadījies un devies uz Maskavu. Zoime piemin ģenerāļa apsolījumu [par pensiju Zoimem], kas arvien kavējoties. Tāpēc bijis jāraksta feldmaršalam un tikšot rakstīts arī Krievijas imperatoram. Zoime saņēmis dažus darba piedāvājumus, kas neesot viņa gaumē. Viņš darot un rakstot to, kas viņam pašam patīkot.
Minētās personas / Erwähnten Personen
Gräff, (Heinrich, 1765-1827), Verleger und Buchhändler in Leipzig; Major (Muromzow, Nikolai Seliverstovič, 1761 – ca. 1834), General (Igelström, Otto Heinrich von, 1737-1823); Soltikow, (Iwan Petrovič, 1730-1805); Schnorr, (von Carolsfeld, Veit Hanns Friedrich, 1764-1841)
Minētās vietas / Erwähnten Orte
Weimar; Moskau; Jena
sal. / vgl. Ms. 930b, Eintrag 5, [930b-5-04 – 930b-5-05] | en_US |
