| dc.description | Autora rokraksts. Zontāgs raksta Merķelim pēc tam, kad pirms trim mēnešiem saņēmis manuskripta „Latvieši” [Die Letten, vorzüglich in Liefland, am Ende des philosophischen Jahrhunderts. Ein Beytrag zur Völker- und Menschenkunde, Leipzig 1797] ievadu. Rakstītājs saprot, ka no viņa sprieduma par manuskriptu būs atkarīgs Merķeļa viedoklis par Zontāgu. Viņš Merķelim pateicas par draudzīgo delikātumu – par to, ka tas viņu nekompromitē ar sadarbību pie Merķeļa darba. Zontāgs pilsonisku un morālu apsvērumu dēļ atturas no līdzdalības, jo katrs drīkstot un varot to, ko tā stāvoklis pieļaujot. Zontāgs šaubās, vai vajag Merķeļa grāmatu dotajā laikā – 1796. gadā, iespiest. Droši vien tas tikšot īstenots bez viņa padoma. Pašlaik notiekot pārrunas par zemnieku jautājumiem. Viņš piedāvā Merķelim savu manuskriptu iesniegt Vidzemes bruņniecības konventam, kas gaidāms tā paša gada vasarā. Zontāgs pretī vēlētos saņemt apsolījumu – ja tomēr netiktu pieņemti lēmumi pozitīvai darbībai zemnieku labā, tikai tad šo “vainas degbumbu” (Brandwerk) būtu jāiespiež un jānoliek visas Eiropas priekšā. Viņš jautā – vai tad tas neiedarbotos? Zontāgs raksta, ka viņam ārkārtīgi patīk izklāsta stils, tam piemīt vīrišķīgs domu briedums un cēlums, kas apvienojas ar jauneklīgu spēku tēlojumā.
Minētās personas / Erwähnten Personen
Gellert, Christian Fürchtegott (1715-1769); Cornelius, Ernst Johann Adam (1757-1820)
Fragmentu publikācija / Teildruck
Garlieb H. Merkel, Darstellungen und Charakteristiken aus meinem Leben, Bd. 2, Leipzig 1840, S. 317;
E. H. Samson, Briefe aus dem Nachlaß G. Merkels, in: Baltische Monatsschrift 12, 1865, S. 389-392.
sal. / vgl. Ms. 930b, Eintrag 2, [930b-2-03] | en_US |
