Sirds priekškambaru starpsienas II tipa defektu un persistējošas ovālās atveres transkatetrālas slēgšanas ilgtermiņa rezultāti

Abstract

Ievads: Nekoriģēta ātriju starpsienas defekta (ASD) gadījumā pastāv risks sirds aritmiju, pulmonālas hipertensijas un sirds mazspējas attīstībai. Nozīmīgi palielinās arī cerebrovaskulāru notikumu risks, īpaši persistējošas ovālās atveres (PFO) gadījumā. Perkutāna transkatetrāla II tipa ASD slēgšana aizvieto ķirurģisku slēgšanu vairumā centru. Mērķis: Izvērtēt ātriju starpsienas II tipa defektu un persistējošas ovālās atveres (PFO) transkatetrālas slēgšanas ilgtermiņa efektivitāti un drošību. Metodes: Tika analizēti 399 pacientu dati, kuriem ASD slēgšana veikta P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Pacienti tika iedalīti transkatetrālas un ķirurģiskas slēgšanas grupās. Pacientiem pēc transkatetrālas ASD slēgšanas tika veikta apsekošana pēc 1-, 6- un 12 mēnešiem. Transkatetrālas slēgšanas grupai izveidota apakšgrupa, kurā 26 pacienti ar iestiepto ātriju starpsienas defekta izmēru līdz 15 mm diametrā tika randomizēti ASD slēgšanai ar pašcentrējošām Amplatzer vai elastīgas fiksācijas Helex slēdzējierīcēm. Rezultāti: Pacientu vidējais vecums bija 45,3±19,3 gadi transkatetrālas un 40,4±17,1 gadi ķirurģiskas slēgšana grupās (p=0,035). Vidējais ASD izmērs transkatetrālas un ķirurģiskas slēgšanas grupās bija attiecīgi 13,2±6,2mm un 28,3±9,8 mm, (p<0,001). Netika novērotas būtiskas atšķirības procedūru sekmīgā iznākumā- tie bija 98,7% transkatetrālas slēgšanas un 100% ķirurģiskas slēgšanas grupās (p=0,249). Periprocedurālas komplikācijas kopumā bija biežāk sastopamas ķirurģiskas slēgšanas grupā. Hospitalizācijas ilgums bija garāks ķirurģisko pacientu grupā (Me=13 dienas ķirurģisko pacientu un Me=2 dienas transkatetrālas ASD slēgšanas grupā, p<0,001). Randomizācijas apakšgrupā starp Amplatzer un Helex slēdzējierīcēm netika novērotas būtiskas intraprocedurālas un apsekošanas perioda atšķirības. Ilgtermiņa apsekošanas periodā ar ierīci saistītas dzīvībai bīstamas komplikācijas (erozijas, infekciozais endokardīts, vēlīnas embolizācijas) netika konstatētas. Secinājumi: Ātriju starpsienas II tipa defektu un persistējošas ovālās atveres perkutāna transkatetrāla slēgšanas metode ir droša un efektīva ilgtermiņā un aizvieto ķirurģisko ārstēšanu vairumā gadījumu

Introduction: In the case of untreated atrial septal defect (ASD), the risk of developing cardiac arrhythmia, pulmonary hypertension, and heart failure exists. The risk of cerebrovascular events also increases significantly, particularly in the case of patent foramen ovale (PFO). Transcatheter closure of ASD and PFO replaces the surgical closure in most of centres. Aim: To evaluate the long-term efficacy and safety of the transcatheter closure of type II atrial septal defect and patent foramen ovale (PFO). Methods: Data from 399 adult patients, which had their ASD closure carried out in Pauls Stradiņš Clinical University Hospital. Patients were divided into transcatheter and surgical closure groups. After the transcatheter ASD closure the follow-up was carried out after 1-, 6- and 12 months. A subgroup was created for the transcatheter group, in which 26 patients with stretched size of ASD up to 15 mm diameter were randomized for closure with self-centering Amplatzer or elastic fixation Helex closure devices. Results: The average age of patients was 45,3±19,3 years in the transcatheter and 40,4±17,1 years in the surgical closure groups (p=0,035). Average ASD size in transcatheter and surgical closure groups was 13,2±6,2mm and 28,3±9,8 mm, respectively (p<0,001). Substantial differences in successful outcome of procedures was not observed - successful were 98,7% of procedures in transcatheter and 100% in surgical closure groups (p=0,249). Peri-procedural complications in general were more frequently occurring in the surgical closure group. Duration of hospitalization was longer in the surgical patient group (Me=13 days in the surgical patient and Me=2 days in the transcatheter ASD closure group, p<0,001). In the randomization sub-group between Amplatzer and Helex closure devices substantial intra-procedural and follow-up period differences were not observed. Life-threatening complications (erosions, infective endocarditis, late embolizations) were not found in the long- term follow-up period. Conclusions: Percutaneous transcatheter closure of type II atrial septal defect and patent foramen ovale is safe and effective treatment method in the long term. It replaces the surgical treatment in most of the cases