Jelgavas kultūras un mākslas dzīves atspoguļojums laikrakstā “Zemgales Balss” (1924-1940)

Abstract

Bakalaura darba “Jelgavas kultūras un mākslas dzīves atspoguļojums laikrakstā “Zemgales Balss” 1924-1940” mērķis ir analizēt Jelgavas kultūras un mākslas dzīves atspoguļojumu laikrakstā “Zemgales Balss” laikā no 1924. līdz 1940.gadam. Pēc 15.maija apvērsuma notika izmaiņas Latvijas presē. Preses brīvība tika ierobežota un daudzi opozīcijas laikraksti tika slēgti. Tika ierobežots tematu klāsts, par ko drīkstēja izteikties, izteikts kļuva vadoņa kults, laikrakstiem plaši un pozitīvi aprakstot Kārļa Ulmaņa gaitas. Jebkāda kritika pret Kārli Ulmani un varas iestādēm tika aizliegta. Kultūras un mākslas dzīve Jelgavas pilsētā ir bijusi aktīva. Jelgavā bija savs teātris, filharmoniskais orķestris, pastāvēja vairākas biedrības, kas organizēja pasākumus un izstādes. Pilsētā bija vairākas baznīcas, kas regulāri veda dievkalpojumus, kinoteātri, regulāri notika referātu priekšlasījumi. Pēc 15.maija apvērsuma palielinājās svētku skaits un to apmēri, uz Jelgavu pārcēlās Latvijas Lauksaimniecības Akadēmija Viestura piemiņas pils telpās. Kultūras un mākslas dzīves atspoguļojumu jūtami ietekmēja 15.maija apvērsums, daļai pasākumu aprakstu kļūstot par propagandu. Vietējo pasākumu, kā teātra un filharmonijas recenzijas saglabāja savu objektīvumu.

The objective of the bachelor`s thesis “Representation of Cultural and Art Life in Jelgava in the Newspaper “Zemgales Balss” in the Period 1924-1940” is to analyse cultural and art life in the newspaper “Zemgales Balss” from 1924 to 1940. After the May 15th coup there were major changes in Latvian press. The freedom of press was now limited, and many opposition newspapers were closed down. There were restrictions on themes allowed to be written about and there was a cult of personality, with newspapers broadly and positively reporting about the actions of Kārlis Ulmanis. Any criticism of Ulmanis or state authorities was forbidden. Cultural and ar life in the city of Jelgava was active. Jelgava had its own theater and philharmonic orchestra, trade unions and groups that organised various events and exhibitions. There were multiple churches, most with regular sermons, cinemas, multiple guest lectures on various topics. After the May 15th coup there was an increase in the size and number of events celebrated and the Latvian Academy of Agriculture moved to Viesturs memorial palace. Representation of cultural life in Jelgava was affected by the May 15th coup, with most public events being represented as propaganda. However, most local events such as theater and orchestra reviews still maintained their objectivity.