Skolēna karjeras vadības prasmju veidošanās vispārizglītojošās skolas pedagoģiskajā procesā

Abstract

Pētījuma mērķis ir izstrādāt teorētiski pamatotu skolēna karjeras vadības prasmju veidošanās modeli, to eksperimentāli pārbaudīt un apkopot pētījuma rezultātus. Tas dod iespēju pārbaudīt pētījuma hipotēzi: skolēns karjeras vadības prasmes veido sekmīgāk, ja skolas pedagoģiskā procesa ietvaros ir sistemātiski un sistēmiski organizēta karjeras izglītība atbilstoši skolēna vajadzībām; skolēna karjeras vadības prasmju veidošanās pamatā ir mērķtiecīga sadarbība skolēna un profesionāla pedagoģiskā personāla starpā. Pētījuma bāze ir Latvijas skolu 8., 9., 11. un 12. klases 827 skolēni un 176 skolotāji, 43 individuālo karjeras konsultāciju apmeklējušie skolēni; autores vadīto pedagogu profesionālās pilnveides semināru un kursu dalībnieki - 8 skolotāju grupas (kopskaitā 424 dalībnieki); autores vadīto semināru vecākiem 108 dalībnieki – skolēnu vecāki; fokusgrupu diskusiju dalībnieki - 53 skolēni, 76 skolotāji; 48 vecāki; intervētie 36 skolēni un 32 skolotāji. Pedagoģiskā eksperimenta veikšanai izvēlēta eksperimentālā grupa, sastāvoša no 9.klases 17 skolēniem un 12. klases 19 skolēniem – kopskaitā 36.

Research goal is to elaborate a pupil's career management skills development model based on theoretical knowledge, verify it through experiment and summarise the research results. Hypothesis: a pupil develops career management skills more successfully, if a systematically and systemically organized career education is included in school's pedagogical process according to pupil's needs; development of pupil's career management skills is based on a meaningful cooperation between the pupil and a professional pedagogical personnel. Research basis: 827 pupils from 8th, 9th, 11th and 12th grades and 176 teachers from different Latvian schools took part in the study: 43 pupils receiving individual career guidance consultations with the author of the study; participants of the author's organized seminars and courses - 8 groups of teachers (424 participants in total) and 4 groups of parents (108 participants in total); participants of the author's organized focus groups - 53 pupils, 76 teachers and 48 parents; 36 pupils and 32 teachers interviewed by the author. Pilot group in order to carry out the experiment was comprised of seventeen 9th grade pupils and nineteen 12th grade pupils (36 in total).