Cilvēkdrošība kā nacionālā interese ārpolitikā: Japānas, Kanādas un Norvēģijas gadījumu analīze.

Abstract

Promocijas darba “Cilvēkdrošība kā nacionālā interese ārpolitikā: Japānas, Kanādas un Norvēģijas gadījumu analīze” mērķis ir caur konstruktīvisma perspektīvu izanalizēt un salīdzināt trīs valstu motīvus veidot uz cilvēkdrošību balstītu ārpolitiku un sniegt ārvalstu palīdzību katastrofu kontekstā periodā no 1995. līdz 2015. gadam. Darba teorētiskais modelis paredz, ka cilvēkdrošība kļūst par ārpolitikas prioritāti, ja atbilst valstu objektīvajām un subjektīvajām interesēm un starptautiskajām normām. Motīvu pētniecība ir veikta ar rāmējumu analīzi politikas dokumentos un intervijās. Tiek secināts, ka valstu motīvi palīdzēt citiem katru reizi mainās, un visos trīs gadījumos tie iekļāva: drošības un labklājības celšanu; valsts tēla un statusa uzlabošanu; varas un ietekmes vairošanu un humanitāras rūpes. Atslēgas vārdi: cilvēkdrošība, nacionālās intereses, ārvalstu palīdzība, humānā palīdzība, katastrofa

The doctoral thesis “Human Security as a National Interest in Foreign Policy: Case Analysis of Japan, Canada and Norway” was undertaken with an aim to analyse and compare throught the Constructivist lens the motives of the three states to exercise foreign policy based on human security and to provide foreign aid in context of disasters from 1995 to 2015. The applied theoretical model foresees that human security becomes a foreign policy priority, if supported by state’s objective and subjective interests and international norms. Research of the foreign aid motives is achieved with analysis of frames in policy documents and interviews. It is concluded that the motives change every time, and in all three cases they include: security and wellfare; state’s image and status; power and influence; and humanitarian care. Keywords: human security, national interests, foreign aid, humanitarian aid, disaster