Senās Ēģiptes kultūras mantojuma atspoguļojums D.V. Denona un C.L.F. Pankūka izdotajos “Ēģiptes aprakstos”

Abstract

Maģistra darba “Senās Ēģiptes kultūras mantojuma atspoguļojums D.V.Denona un C.L.F . Pankūka izdotajos “Ēģiptes aprakstos”” mērķis ir izpētīt pēc kādiem principiem tika dokumentēts Ēģiptes kultūras mantojums. Galvenie dokumentācijas principi bija pēc iespējas precīzāka seno kultūras pieminekļu un senlietu attēlošana, to daudzveidības parādīšana, pievēršot uzmanību detaļām. Nozīmīgākie seno laiku pārvaldes un reliģiskie centri tika attēloti izvērstāk nekā mazāk zināmas vietas. Tādējādi tika parādīts, ka Ēģiptes teritorijā pirms arābu kultūras ienākšanas ir bijusi tikpat augsti attīstīta civilizācija kā senā Grieķija un Roma. N. Bonaparts atbalstot Ēģiptes apraksta izdošanu veidoja apgaismota valdnieka tēlu un mazināja atmiņas par Ēģiptes kampaņas militārajām neveiksmēm. Pieauga vispārēja sabiedrības interese par Ēģiptes vēsturi un kultūru.

The aim of the master paper “The Reflection ofAncient Egypt ‘s Culture Heritage in D.V. Denon’s and C.L.F. Panckoucke ‘s Descriptions of Egypt” is to find out what was the main ideas of culture heritage documentation. It was discovered that in the process of documentation the main was get as more inormation as possible concentrate attention to details of ancient monuments and antiques. The main power and religious centres of Ancient Egypt was described more detalized than less known places. In that way was shown that in territory of Egypt in ancient times was higly developed civilization like Ancient Rome and Greece. N. Bonaparte by supporting the publication of “Description of Egypt” wanted to make a image of enlighted empiror. After the publishing of “Description of Egypt” rise interest in Egypt’s history and culture.