Privāto meža īpašumu kopīga apsaimniekošana
Author
Felcis, Renārs
Co-author
Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Zobena, Aija
Date
2019Metadata
Show full item recordAbstract
Kopīgu resursu pazīmju (robežas ir sarežģīti nosakāmas ekosistēmās un resursi ir izgūstami jeb pastāv konkurence resursu patēriņā) dēļ ilgtspējīga meža apsaimniekošana ir kopīga meža apsaimniekošana, kas nozīmē kooperēšanos jeb praktisku sadarbību saimnieciskajā darbībā, bet plašākā nozīmē – apsaimniekošanā iesaistīto aģentu sadarbību. Promocijas darba mērķis ir izzināt privāto meža resursu kopīgas apsaimniekošanas veicinošos un kavējošos faktorus Latvijā tās dažādās organizatoriskās izpausmēs un tīklos (nevalstiskās organizācijas, meža īpašnieku kooperatīvi, baznīca, ģimenes kooperēšanās u.c. gadījumos). Mērķa sasniegšanā risināti divi uzdevumi. Pirmkārt, izvērtēt kā socioloģiski jaunā veidā var skaidrot resursu kopīgu apsaimniekošanu. Otrkārt, pētīt kā darbojas kolektīvā aģentūra un lemšana resursu ilgtspējīgā izmantošanā. Socioloģiski jaunā veidā resursu kopīgu apsaimniekošanu varam skaidrot, izmantojot sociālo zinātņu teorētiskās pieejas, kuras rīcības līmenī saista pašreizējās mežu apsaimniekošanas prakses biofizikālās un sociālās vidēs, kā arī pieejas, kuras raksturo šīs vides. Aģentūras pieejas ir aģentu tīkla teorija un vides plūsmu socioloģija, bet vides raksturo apsaimniekošanas vēsture un režīmi, kā arī normu tapšanas teorija sistēmpieejās, kur kopā ar institucionalizētām normām tiek līdzveidotas jaunas normas. Metodoloģiski noteikumu veidošanas un ieviešanas uzraudzību dažādos līmeņos optimāli skaidro kopresursu pētniecības pieejas. Promocijas darbā izmantota sekundāro datu kvantitatīva analīze un gadījumu izpētes metodoloģija. Kolektīvā aģentūra un lemšana resursu ilgtspējīgā izmantošanā mežu apsaimniekošanā darbojas vienošanās par vajadzībām veidā un privāto mežu kopīgā apsaimniekošanā būtiska loma ir daudzlomu aģentiem. Atslēgas vārdi: kopīgie resursi; kopīga apsaimniekošana; meža īpašnieku tīkli; vienošanās par vajadzībām; starpneši; daudzlomu aģenti Due to the characteristics of common-pool resources (it is hard to determine borders in ecosystems and resources can be extracted), common governance of forests is a sustainable form of forest management, which means co-operation or practical collaboration in forest management and overall cooperation of actors in forest governance. The aim of the doctoral thesis is to explore promoting and restrictive factors for common governance of private forests in its various organisational forms and networks in Latvia (NGO’s, forest owners’ cooperatives, church, family co-operation, etc.). Two objectives have been addressed to achieve the aim. Firstly, to evaluate new sociological explanations of the common governance of resources. Secondly, to study how collective agency and decision making operates in sustainable resource use. Common governance of resources can be explained in a new way by applying theoretical approaches of social sciences that link existing forest management practices in biophysical and social environments at agency level. Actor network theory and sociology of environmental flows are agency approaches. However, environments can be characterised by management history and regimes, as well as emergent norm theory in system-approaches, where emergent norms have been co-created with institutionalised norms. Studies of commons in methodologically optimal way explain formation and implementation monitoring of rules at different levels. The Doctoral thesis is based on quantitative analysis of secondary data and case study methodology. Collective agency and decision making towards sustainable forest management manifests itself in the form of agreements about needs. Furthermore, multi-role agents play an important role in common governance of private forest properties. Key words: common-pool resources; common governance; forest owners’ networks; agreements about needs; multi-role actors