Subjektīvā labklājība: apmierinātības un dzīves sasniegumu vērtējums jauniešu pārejā uz pieaugušo statusu
View/ Open
Author
Koroļeva, Ilze
Co-author
Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Tisenkopfs, Tālis
Date
2011Metadata
Show full item recordAbstract
Promocijas darba
„Subjektiva labklajiba: apmierinatiba un dzives sasniegumu
vertejums jauniešu pareja uz pieaugušo statusu” anotacija
Promocijas darba ietvaros dzives subjektivais novertejums analizets ka plašakas
paradigmas, proti, dzives cela sastavdala. Konkretas paaudzes subjektivas labklajibas
komponenti: apmierinatiba ar dzivi, sasniegumu un veiksmes pašvertejums tiek
analizets dzives cikla, kas ietver pareju no jaunibas uz pieaugušo statusu (lidz 33 gadu
vecumam). SL komponentu izpete notiek 3 limenos: teoretiski metodologiska – ka
jauniešu dzives pašrealizacijas subjektivo vertejumu konceptualo pamatu analize un
adaptacija musdienu dinamiskas sabiedribas apstaklos; empiriski metodologiska – ka
subjektivo labklajibu skaidrojošo empirisko indikatoru kompleksa izpete: tipologijas un
determinejošo modelu izstrade; lietiškaja – ka empirisko rezultatu interpretacijas un
secinajumu bazes izmantošanas iespeja saistiba ar aktualo socialo politiku. Uzdevumi
istenoti uz longitudinala petijuma “Paaudzes celi un gaitas ” (1983.–1998.) empirisko
datu bazes.
Atslegas vardi: jaunieši parejas posma, subjektiva labklajiba, apmierinatiba ar dzivi,
sasniegumu pašvertejums, longitudinalie petijumi. In the thesis the subjective well-being is analysed as a part of a wider paradigm, i.e., lifepath.
The components of the well-being of a particular generation – overall satisfaction
with life and self-evaluation of achievements and success – are analysed within a life
cycle that covers the transition from youth to adulthood (up to the age of 33). The study
of the subjective well-being components is carried out on three levels: theoretical
methodological – the analysis of conceptual grounds of youth life self-actualisation
judgements and adaptation in the modern world; empiric methodological – the complex
research of empirical indicators that explain subjective well-being, elaboration of
typology and determinant models; applied – the ways of applying the empirical results
interpretation and conclusions in actual social policy. The tasks are achieved by
employing empirical data from the survey “Paths of a Generation” (1983–1998).
Key words: youth in transition, subjective well-being, satisfaction with life, selfevaluation
of achievements, longitudinal research.