Suspensīvā veto prakse pārvaldībā Latvijā (1993‒2018)

Abstract

Latvijā divdesmit piecu gadu laikā pēc neatkarības atjaunošanas Valsts prezidenti 86 reizes izmantojuši suspensīvā veto tiesību nosūtīt Saeimā pieņemto likumu otrreizējai caurlūkošanai. Promocijas darba mērķis ir noteikt un izvērtēt Valsts prezidentu motīvus suspensīvā veto piemērošanai Latvijā, kā arī izstrādāt un pamatot priekšlikumu par mūsdienu pārvaldībai atbilstošu scenāriju atvērtam un skaidram lēmuma pieņemšanas procesam Saeimā pieņemto likumu izvērtēšanai. Darba teorētiskajā daļā secināts, ka lēmuma daudzpusīgu izpēti un lēmuma pieņemšanas procesa atklātību pamato tīklveida pārvaldības teorija, šī teorija arī pamato lēmuma pieņemšanas efektivitāti un sekmē tās paaugstināšanos. Empīriskajā daļā, izmantojot jauktās pētījuma metodes, analizēti Valsts prezidentu motivētie raksti un intervēti Latvijas Valsts prezidenti, kas bijuši ievēlēti pēc 1993. gada, izņemot Raimondu Vējoni. Suspensīvā veto piemērošanas motīvi grupēti saturiskajos un formālajos. Izstrādāts priekšlikums lēmuma pieņemšanas procesā, kad izvērtēta tiek nepieciešamība otrreiz caurlūkot likumu, iesaistīt gan ieinteresētās puses, gan citas sabiedrības grupas. Atslēgvārdi: Valsts prezidents, suspensīvais veto, lēmuma pieņemšana, motivētie raksti, pārvaldība

During the twenty-five years since the restoration of independence, Latvia’s State presidents have used the suspensive veto 86 times to send the law adopted by the Latvian Parliament for reconsideration. The aim of the doctoral thesis is to define and evaluate the motives of State presidents for using the suspensive veto, as well as to develop and justify a proposal for a modern governance scenario of an open and clear decision-making process for the evaluation of the laws adopted by the Latvian Parliament. The theoretical part concludes that network governance theory is most appropriate to increase the effectiveness of the decision and for a multi-faceted study of the decision-making process. The empirical part, using mixed methods, analyses Presidential written and reasoned requests and interviews with State presidents, except Raimonds Vējonis. Suspensive veto motives are grouped into contextual and formal ones. A scenario of how the decision-making process for suspensive veto should be organized, involving both stakeholders and networks, is created. Keywords: State President, suspensive veto, decision-making, written and reasoned requests, governance