Latvijas Republikas vēlētāju aktivitātes 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, asociētie faktori

Abstract

Tēma: Latvijas republikas vēlētāju aktivitātes 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās asociētie faktori. Mērķis: analizēt vēlētāju aktivitātes sociāli demogrāfisko faktoru determinantu un nebalsošanas iemeslu atšķirības. Aktualitāte: 2019. gada EP vēlēšanās Latvijā piedalījušies 474 390 jeb 33,53% balsstiesīgo. Salīdzinot ar 2014. gada EP vēlēšanām, vēlētāju aktivitāte pieaugusi par 3,3%, kad EP vēlēšanās piedalījās 30,24% vēlētāju. Taču salīdzinot ar 2004. un 2009. gada EP vēlēšanām, vēlētāju aktivitāte samazinājās par 7,81% un 20,17%. Līdz ar to, vēlētāju aktivitātes līmenis 2019.gada EP vēlēšanās ir otrais vēsturiski zemākais LR un septītais zemākais ES valstu vidū. Ar vēlēšanu asociēto faktoru noteikšana palīdzēs noteikt mazāk aktīvas sabiedrības grupas un mērķtiecīgi paaugstināt šo grupu aktivitāti vēlēšanās. Pētījuma metodes: Maģistra darba ietvaros tika veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja par dalību 2019.gada EP vēlēšanās un tā asociētiem faktoriem. Respondentu atlasē tika izmantots izdevīguma princips un sniega bumbas metodes. Tika veikta aptaujas datu šķērsgriezuma kvantitatīvā analīze, kurā tika iekļauti 368 respondenti. Aprakstošai pētījuma daļai tika pielietota frekvenču un šķērstabulu analīze. Analītiskai daļai tika pielietota multinominālā loģistiskā regresija, veicot vienfaktoru un daudzfaktoru analīzi. Rezultāti: Iedzīvotāju vidū, kuri balsoja EP vēlēšanās tika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības vecuma grupās: vēlētāju īpatsvars vecumgrupā no 18 līdz 29 gadiem bija zemāks (34,8%) nekā citās vecuma grupās no 30 līdz 49 gadiem (61,8%) un 50 gadus veci un vecāki (68,1%). Latviešu (59,3%) un citu tautību pārstāvju vidū (40,5%) lielāks īpatsvars balsoja EP vēlēšanās nekā krievu tautības pārstāvji (32,0%). Respondentu vidū, kuri nebalsoja un negribēja balsot, lielāka daļa bija krievu (43,4%) nekā latviešu (21,6%). Respondentu vidū, kuri apmierināti ar savu ienākumu līmeni bija lielāka aktivitāte EP vēlēšanās (55,6%) nekā tiem, kuri nav apmierināti (40,3%). Samērojot daudzfaktoru modeli pēc vecuma un tautības tika konstatēts, ka iedzīvotājiem, kuri apmierināti ar ienākumu līmeni ir 1,84 lielākas izredzes balsot EP vēlēšanās, nekā tiem, kuri nav apmierināti ar savu ienākumu līmeni, rezultāti statistiski nozīmīgi. Secinājumi: Vecums un tautība ir nozīmīgie balsošanas aktivitātes EP vēlēšanās jaucējfaktori, savukārt apmierinātība ar ienākumu līmeni ir nozīmīgs ar balsošanas aktivitāti asociētais faktors. Saturs: 80 lpp., 8 attēli, 24 tabulas, 81 literatūras avots, 2 pielikumi. Valoda: Latviešu

Paper title: Voter turnout associated factor in 2019 European Parliament elections in the Republic of Latvia Mērķis: to analyze the differences between the determinants of socio-demographic factors of voter turnout and the reasons for not voting. Topicality: 474,390 voters or 33.53% of the voters in Latvia participated in the 2019 EP elections. Compared to the 2014 EP elections, voter turnout increased by 3.3%, with 30.24% of voters voting. However, compared to the 2004 and 2009 EP elections, voter turnout decreased by 7.81% and 20.17%. Consequently, voter turnout in the 2019 EP elections is the second lowest in the Republic of Latvia and the seventh lowest in the EU. Identifying electoral factors will help to identify less active groups in the population and to increase the electoral turnout of these groups Research methodology: Within the framework of the Master's thesis a survey was conducted among Latvian citizens about their participation in the 2019 EP elections and its associated factors. The principle of value for money and snowball methods were used in the selection of respondents. A cross-sectional quantitative analysis of the survey data was conducted, which included 368 respondents. Frequency and cross-sectional analysis was used for the descriptive part of the study. For the analytical part, multinominal logistic regression was applied by one-factor and multi-factor analysis. Results: Population voting in the EP elections showed statistically significant differences between age groups: voter turnout in the 18-29 age group was lower (34.8%) than in other age groups 30-49 (61.8%) and 50-year-olds and older (68.1%). Latvians (59.3%) and non-Russians (40.5%) voted higher in the EP elections than Russians (32.0%). Among respondents who did not vote and did not wish to vote, the majority were Russians (43.4%) than Latvians (21.6%). Respondents who were satisfied with their income level had a higher turnout in the EP elections (55.6%) than those who were dissatisfied (40.3%). When comparing the multivariate model by age and ethnicity, it was found that citizens who are satisfied with their income level are 1.84 more likely to vote in the EP elections than those who are not satisfied with their income level. Conclusions: Age and ethnicity are important confounders of voting activity in EP elections, while income level satisfaction is a significant factor associated with voting activity. Contents: 80 pages., 8 graphs, 24 tables, 81 sources, 2 annexes. Language: Latvian