Inovācijas universitātē: varas un leģitimitātes aspekti

Abstract

Promocijas darba mērķis ir analizēt augšupvērstas inovācijas universitātē, tās specifiskajā strukturālās varas, profesionālās autonomijas un profesionālo prakses kopienu kontekstā. Pētījums veikts izmantojot konstrukcionisma pieeju datos pamatotās vidēja līmeņa teorijas izveidei. Teorētiskie jēdzieni aizgūti no situatīvās mācīšanās teorijas, papildinātas ar mikro-institucionālisma pieeju un varas konceptualizācijām. Veikta 30 mikro-gadījumu analīze divās Latvijas universitātēs. Pētījumā raksturota augšupvērstu inovāciju daudzveidība, izveidoti trīs inovāciju virzīšanas modeļi, identificēta to iznākumu ietekme uz inovācijas rosinātāju identitāti un piederību. Autore saista šos rezultātus ar jautājumu par augšupvērstu inovāciju potenciālu universitāšu attīstībai, to sekmējošiem un kavējošiem faktoriem.

The aim of the doctoral thesis is to examine bottom-up innovation in the complex university context of structural power, professional autonomy and professionals’ communities of practice. The theoretical concepts are provided by the situated learning theory, supplemented with micro-institutionalism and analysis of power. The empirical study is a qualitative one, the methodological approach - constructivist grounded theory. The author analyzed 30 micro-cases in two Latvia’s universities. The study analyses diversity of bottom-up innovation types, develops three models of interaction with relevant stakeholders, identifies outcomes of advancement of bottom-up innovation for initiators’ identity and belonging. The above analysis is related to an overarching question of the contribution of bottom-up innovation to university change towards Mode 2 knowledge production.