The Impact of Organizational Learning and Human Resource Management on Organizational Performance: the Case of Austrian Business Enterprises

Abstract

Promocijas darba mērķis ir izstrādāt saikņu modeli starp teorētiskajiem konstruktiem ar organizāciju mācīšanās objektu un organizāciju mācīšanās priekšmetu un cilvēkresursu vadību, ko arvien vairāk uzskata par galvenajiem ilgstošas konkurences priekšrocību atbalsta elementiem organizācijās, kuras veic uzņēmējdarbību. Pētniecības plānā ir iekļauta metožu triangulācija, tostarp literatūras metaanalīze, pirmsizpēte, empīriskie dati un aprakstošā analīze, kā arī pētījumu novērtējums. Pētniecības ieteikumu praktiskā īstenošana tiek apspriesta, izmantojot starptautiska rūpniecības uzņēmuma labākās prakses piemēru. Galvenie secinājumi ir, ka ekonomisko sniegumu nevar uzskatīt par organizāciju mācīšanās prognozētāju, un cilvēkresursu vadība pozitīvi neietekmē ekonomiskos rādītājus tiešā veidā. Pierādīta galvenā hipotēze, ka organizāciju mācīšanās pozitīvi ietekmē ekonomisko sniegumu un konkurētspēju.

The purpose of the thesis is to develop a model of the linkages between theoretical constructs with the object of organizational learning and the subject of organizational learning and human resource management which are increasingly perceived as key elements in supporting lasting competitive advantage in business organizations. The research roadmap incorporates method triangulation including literature meta-analysis, pre-study, empirical data and descriptive analysis, and research evaluation. Practical implementation of research suggestions is discussed via a best-practice-example of an international industrial business enterprise. Main conclusions include that economic performance cannot be seen as predictor for organizational learning and human resource management does not directly positively influence economic performance. The main hypothesis that organizational learning positively influences economic performance and competitive capacity can be substantiated.