Klimatisko faktoru ietekme uz pundurbērza Betula nana augšanu Teiču purvā un purvainajā mežā

Abstract

Lai paredzētu, kādu iespaidu uz augu augšanu atstās klimatiskās pārmaiņas nākotnē, ir jāuzzina, kā uz svarīgākajiem klimatiskajiem faktoriem tie reaģējuši iepriekš. Viena no biežāk izmantotajām metodēm kā iegūt informāciju par klimatisko faktoru ietekmi uz attiecīgo sugu ir izmantojot gadskārtu platumu variēšanu un atšķirības gadskārtu anatomiskajā uzbūvē. Pēdējā laikā šādos dendrekoloģiskajos pētījumos izmanto tieši sīkkrūmu sugas, jo tie aug arī vietās, kur neaug koki. Bieži pētījumos izmanto pundurbērzu, kas Latvijā ir reta un aizsargājama suga. Pētījuma mērķis bija noskaidrot Teiču purvā un purvainajā mežā augošā pundurbērza gadskārtu platumu ekstrēmu jeb zīmīgo gadu saistību ar klimatiskajiem faktoriem. Pundurbērza indivīdus ievāca Teiču dabas rezervāta teritorijas augstajā purvā un purvainajā mežā. Katrā teritorijā ievāca piecus indivīdus, no kuriem pēc tam ieguva plānus šķērsgriezumus. Griezumiem mērīja gadskārtas, iegūtās gadskārtu rindas grafiski šķērsdatēja. Zīmīgos gadus aprēķināja, izmantojot modificētu augšanas relatīvās izmaiņas metodi. Noskaidroja zīmīgo gadu un klimatisko faktoru saistību, veicot korelācijas analīzes. Klimatiskie faktori, ar kuriem pārbaudīja saistību, bija gaisa vidējā, minimālā, maksimālā temperatūra, nokrišņu vidējais daudzums un sniega segas biezums dažādos laika periodos, kā arī veģetācijas un miera perioda ietekme. Darba rezultāti uzrāda, ka visvairāk būtisku korelāciju ir tieši ar gaisa temperatūru. Nokrišņu daudzumam ir pārsvarā negatīva ietekme uz pundurbērza radiālo augšanu. Pētījumā konstatēja, ka gan starp gadskārtu, gan arī zīmīgo gadu variēšanu starp abiem biotopiem nav būtiskas atšķirības, taču klimatiskie faktori, kas ietekmē pundurbērza augšanu atšķirīgajos biotopos, pārsvarā atšķīrās.

In order to predict the impact of future climate change on plant growth, it is necessary to find out how they have responded to the most important climate factors in the past. One of the most frequently used methods of obtaining information on the impact of climatic factors on the species is through the variability of tree ring widths and differences in the anatomical structure of the tree rings. Recently, such dendrecological studies use dwarf shrub species, as they also grow in areas where trees are not. In researches also dwarf birch is often used, which is a rare and protected species in Latvia. The aim of the study was to determine the climatic factors connection with extreme or pointer years of dwarf birch growing in the raised bog and the bog woodland in Teiču nature reserve. Dwarf birch individuals were collected in the raised swamp and the bog woodland of the territory of the Teiču nature reserve. Five individuals were collected in each area, from which thin cross-sections were subsequently obtained. From the cuts tree rings were measured, after graphically crossdated. Pointer years were calculated using a modified method of relative growth change. The relationship between the significant years and the climatic factors was clarified by correlation analyses. The climatic which used in the research was average, minimum, maximum air temperature, average precipitation and snow cover, over different periods of time. The work results show that the most significant correlations are with air temperature. The amount of precipitation has mostly negative effect on the radial growth of the dwarf birch. The study found that there was no significant difference between the tree rings variation and the pointer years variation between the two habitats, but the climatic factors affecting the growth of the dwarf birch in the different habitats generally differed.