Cilvēka herpesvīrusa-6 U12 un U51 gēnu kodēto proteīnu iespējamā loma autoimunitātes attīstībā

Abstract

HHV-6 ir visuresošs patogēns, kurš spējīgs persistēt saimniekorganismā visu tā dzīvi un kura loma pierādīta vairāku saslimšanu attīstībā, tostarp arī autoimūnu. Lai gan HHV-6 un autoimūno vairogdziedzera slimību saistība parādīta, mehānismi, kas norādītu kā HHV-6 spēj ietekmēt autoimunitātes attīstību, nav noskaidroti. HHV-6 piemīt virkne imūnmodulējošu īpašību, ar kurām vīruss manipulē imunitāti, lai veicinātu tā izplatību pa organismu un izvairītos no saimniekorganisma imūnās atbildes. Šī darba ietvaros tika novērtēta HHV-6 hemokīnu receptoru U12 un U51 loma autoimunitātes attīstībā, izmantojot no vīrusa aminoskābju sekvencēm veidotus potenciāli imunogēnus peptīdus. Peptīdu imunogenitātes un antivielu krosreaģēšanas novērtēšanai izmantoja suspensijas imunoloģisko analīzi. Visos pētījumā iekļautajos pacientu vairogdziedzera audu paraugos detektēja HHV-6 (64/64, 100%) un 37 no tiem detektēja aktīvai vīrusa infekcijai raksturīgu gēnu ekspresiju (37/64, 58 %). HHV-6 hemokīnu receptoru U12 un U51 ekspresiju detektēja 23 paraugos (23/64, 36 %). Paraugos ar hemokīnu receptoru ekspresiju atrada ievērojami augstākas HHV-6 slodzes (p=0,0155). Pacientu paraugos atrada gan vīrusa peptīdiem specifiskas IgG, gan IgM antivielas, taču IgM antivielas atrada vairāk, kas norāda uz vīrusa reaktivāciju un aktīvu HHV-6 infekciju. HHV-6 peptīdu specifiskās antivielas nekrosreaģēja ar cilvēka rekombinantajiem CCR1, 3 un 5. Padziļinātāki pētījumi nepieciešami HHV-6 gēnu U12 un U51 kodēto proteīnu imunogenitātes novērtēšanai.

HHV-6 is an omnipresent pathogen which can establish lifelong persistency in its host and is linked to the development of multiple diseases, among them – autoimmune. Although the link between HHV-6 and autoimmune thyroid disease has been shown, mechanisms elucidating how HHV-6 influences the onset of autoimmunity remain unclear. HHV-6 possesses a number of immunomodulating properties, which are used to manipulate the host immune system for viral evasion and dissemination. The role of HHV-6 encoded viral chemokine receptors U12 and U51 in the development of autoimmunity was evaluated by using potentially immunogenic synthetic peptides designed from viral amino acid sequences. Peptide immunogenicity and antibody cross reactivity was evaluated using suspension multiplex immunological assay. HHV-6 was detected in all of the patient’s thyroid gland samples (64/64, 100%) and in 37 of them an active HHV-6 infection was found (37/64, 58%). The expression of HHV-6 chemokine receptors U12 and U51 was detected in 23 of the patient’s thyroid gland samples (23/64, 36%). Samples positive for viral chemokine receptors expression had significantly elevated viral loads (p=0,0155). HHV-6 peptide specific IgG and IgM antibodies were found in patient’s samples, with higher signals for IgM antibodies, which is indicative of reactivation and active HHV-6 infection. No cross reactivity between HHV-6 peptide specific antibodies and human recombinant CCR1, 3 and 5 was found. Further research is necessary to determine the immunogenicity of HHV-6 gene U12 and U51 encoded proteins.