Rīgas iedzīvotāju rotas 13.-15.gs. arheoloģiskajā materiālā

Abstract

Maģistra darba mērķis ir sniegt apkopojumu par visiem šobrīd zināmajiem rotu veidiem, kurus ir izmantojuši dažādu tautību un kārtu 13.-15. gs. Rīgas iedzīvotāji. Kopš savas dibināšanas 13. gs. sākumā Rīga ir daudznacionāla pilsēta, kurā dzīvo un darbojas gan vietējie iedzīvotāji, gan vācu, gan krievu, gan citu tautību tirgotāji un amatnieki. Rotas ir viens no veidiem, kā parādīt cilvēka statusu un vietu sabiedrībā, un tās bija atšķirīgas katrai iedzīvotāju kārtai un tautai. Rīgas arheoloģisko materiālu veido gan iedzīvotāju dzīves laikā pazaudētās rotas un to fragmenti, gan apbedījumos līdz dotās senlietas. Darbā ir sniegts apkopojums par Rīgā atrastajām galvasrotām, kakla un krūšu rotām, saktām, aprocēm un gredzeniem, to ornamentu veidiem un paralēlēm Latvijas, Krievzemes un Rietumeiropas materiālā.

„Jewellery of the Inhabitants of Riga in the Archaeological Material of 13th-15th Century”. The purpose of this thesis is to summarise all kinds of jewellery once worn by Riga’s inhabitants from 13th to 15th centuries, that are currently known. Riga has been a multi-national city since its foundation in early 13th century, populated both by local residents and traders and craftsmen from other nationalities: German, Russian, and others. Jewellery was one of ways how to demonstrate one’s social status and their place in the society, and it differed from one social level and nation to another. The material of archaeological findings in Riga is formed by jewellery and its fragments either lost by the owners or donated as funeral gifts. The thesis gives and overview of the types of jewellery found in Riga, the types of their ornamentation, and of their similarities with the archaeological material of Latvia, Russia and Western Europe.