Valsts kā starptautiska šķīrējtiesas līguma puse

Abstract

Darbā ir detalizēti izvērtētas valstu tiesības noslēgt starptautiskus šķīrējtiesas līgumus, šāda tiesiskā regulējuma būtība un attīstība. Pirmā nodaļa identificē jēdziena “valsts” tvērumu, kā arī pastāvošos strīdu izšķiršanas forumus, tostarp starptautiskās komercšķīrējtiesas. Otrā nodaļa pēta valsts tiesību noslēgt šķīrējtiesas līgumus, nacionālo un starptautisko tiesību regulējumu, kā arī valsts tiesību apjomu, subjektīvo šķīrējspēju un starptautisko publisko kārtību, kā arī praksē pielietotās metodes. Trešā nodaļa sniedz izvērtējumu par valsts noslēgta starptautiska šķīrējtiesas līguma tiesiskajām sekām. Kopsavilkumā autore izdara secinājumus par starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas tiesību teorijas un tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, sniedz praktiskas atziņas kā novērst riskus un nodrošināt starptautisko privāttiesību principu ievērošanu un harmonizāciju ar praksi valsts noslēgta starptautiska šķīrējtiesas līguma gadījumā, kā arī piedāvā priekšlikums, izvirzot jaunus jēdzienus un metodoloģiskas vadlīnijas. Atslēgvārdi: starptautiska šķīrējtiesa, šķīrējtiesas līgums, valsts

By the doctoral thesis, the author examined in detail the right of states to conclude international arbitration agreements, the essence and development of such legal framework. The first chapter identifies the concept of “state”, existing dispute resolution forums, including international commercial arbitration. The second chapter examines national and international legal framework regarding state’s right to conclude arbitration agreements, as well as the state’s capacity, subjective arbitrability and international public policy. The third chapter provides an assessment of legal consequences of the international arbitration agreement concluded by the state. In summary, the author draws conclusions on international commercial arbitration legal theory and legal framework development, providing practical insights on how to prevent risks and ensure compliance with the principles of private international law and the harmonization of practice in case of international arbitration agreement, as well as provides new terms, concept and methodological guidelines. Keywords: international arbitration, arbitration agreement, state