| dc.description | Raksts pamatā ir veltīts zinātnieku atziņām par inteliģentas ārpuszemes dzīvības iespējamību, izdarot no šādas hipotēzes tālākus konstruktīvus teoloģiskus secinājumus. Attiecīgi rakstam ir divas galvenās daļas – zinātniski-teorētiskā un konstruktīvi-teoloģiskā, un tas pieder zinātnes un reliģijas dialoga jomai. Dzīvība rakstā definēta mūsdienu bioloģijas izpratnē. Tiek apskatīti dzīvības rašanās scenāriji, ieskaitot spontānās rašanās un „panspermijas” alternatīvas, kā arī tiek apsvērtas „bioloģiskā determinisma” un no tā izrietošā „bioloģiskā universa” hipotēzes, kuru patiesuma gadījumā universā jābūt civilizācijām un būtnēm, kas attīstījušās nesalīdzināmi augstāk nekā cilvēki.
Raksta teoloģiskajā daļā piedāvātā teoloģija ir „astroteoloģija”, t.i., teoloģija, kas izmanto mūsdienu zinātnes piedāvātās atziņas par universu un pieskaņojas tām situācijā, kad tradicionālais teisms kļuvis neticams, pateicoties ne tikai loģiski pretrunīgai pārdabiski transcendenta un tanī pašā laikā personiska Dieva koncepcijai, bet arī mūsdienu astronomijas un astrofizikas atklātajam milzīgajam un šķietami bezpersoniskajam universam. Tiek piedāvātas divas alternatīvas, kā zinātniskajā domāšanā ievirzīts mūsdienu cilvēks var ticamāk iedomāties Dievu. Viena alternatīva ir jau kopš Apgaismības laika izplatītais panteisms, kas šodienas universa grandiozās darbības izpratnē iegūst jaunu aktualitāti, bet otra alternatīva ir raksta autora priekšlikums/domas eksperiments, kas bioloģiskā universa perspektīvā piedāvā atjauninātu personisko teismu, iedomājoties Dievu kā senu būtni, kas evolucionējusi neizmērojami augstāk nekā cilvēks. | |
