Galvenie neoplastiko nāves gadījumu cēloņi Latvijā

Abstract

Nosaukums: Nāves gadījumu ne neoplāziju dēļ galvenie cēloņi Latvijā Ievads: Izplatītāko mirstības ne neoplāziju dēļ cēloņu epidemioloģiskā novērošana visā pasaulē un Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar Latviju. Mērķi: Šī pētījuma galvenais mērķis ir salīdzināt galvenos nāves ne neoplāziju dēļ cēloņus Latvijā un pasaulē, kā arī novērtēt jebkuras būtiskas izmaiņas mirstības rādītājos un korelācijās ar iepriekšējiem gadiem ar rezultātu turpmāko korelāciju izvērtēšanu. Materiāli un metodes: Statistiskās vērtības tika izgūtas no Latvijas Veselības statistikas datu bāzes ar pētāmo populāciju, kurā tika iekļauti abu dzimumu pārstāvji, ar trim galvenajām vecuma grupām: vecums 0-14 gadu, 15-59 gadu un 60 gadu un vairāk. Dati ir laika posmā no 2008. gada līdz 2019. gadam. Šajā pētījumā tika izmantota tāda programmatūra Zotero un Microsoft Office 365 (ieskaitot Microsoft Word un Microsoft Excel), ko nodrošināja Latvijas Universitāte. Rezultāti: Latvijā galvenie mirstības cēloņi hronoloģiskā secībā ir asinsrites sistēmas slimības, vēzis un ārējie nāves cēloņi. KVS nāves cēloņi ir galvenokārt attiecināmi uz vecuma grupu 60 gadi un vairāk, un tie kopumā veido 96%, 55% sieviešu un 45% vīriešu, un galvenie cēloņi 2019. gadā ir sirds išēmiskā slimība, kam seko insults. Ārējie nāves cēloņi attiecināmi galvenokārt uz vecuma grupām 15–59 gadu un 60 gadu vecumu un vairāk, 38% un 59%, 75% vīriešu un 25% sieviešu, respektīvi. 2019. gada galvenie iemesli ir tīšs paškaitējums, kam seko kritieni un ceļu satiksmes negadījumi Secinājumi: Mēs varam novērot secīgu mirstības samazināšanos gan asinsrites slimību dēļ, kas galvenokārt ietekmē vecāko vecuma grupu, gan ārējos nāves cēloņus, kas arī ļoti ietekmē arī jaunākos iedzīvotājus. Savukārt mirstības samazināšanās dēļ Latvija secīgi palielinās paredzamais dzīves ilgums, un tas galvenokārt ir saistīts ar mirstības KVS dēļ samazināšanos, kas ir nepārtraukta tendence salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Attiecībā uz citām ES valstīm paredzamais dzīves ilgums Latvijā un tās kaimiņvalstīs (Igaunijā un Lietuvā) 2017. gadā joprojām ir zemāks par vidējo radītāju ES un, visticamāk, tā arī būs turpmāk, ja vien citi faktori, piemēram, valdības izdevumu un izdevumu sabiedrības veselībai un profilaksei palielināšana, jo šādi izdevumi bija vieni no zemākajiem ES 2017 gadā.

Title: The leading causes of non-neoplastic deaths in Latvia. Background: The epidemiological observation of the most common non-neoplastic cause of mortality worldwide and European union in comparison with Latvia. Objectives: The main aim of this study is the comparisons of top causes of deaths in Latvia and the global public data. To evaluate any significant changes within the death rates and correlations with previous years with further assessments of their subsequent relations. Material and methods: The statistical values were acquired from Latvian Health Statistics Database with a study population of both genders with three main age groups containing age of 0-14 years, age of 15-59 years and age of 60 years or more, the time span is from the year of 2008 until the year of 2019. Software used in this research was Zotero and Microsoft Office 365 (including Microsoft Word and Microsoft Excel) provided by University of Latvia. Results: In Latvia, the top causes of mortality in chronological order being diseases of circulatory system, cancer, and external causes of death. CVD causes of death is mainly affecting age group 60 years or more and accounts totally for 96%, 55% females and 45% males and the top causes are ischemic heart disease followed by stroke in the year of 2019. External causes of deaths are mainly affecting age groups of 15-59 years by 38% and 60 of age or more by 59%, 75% males and 25% females and the top causes are intentional self-harm followed by falls and transport accidents in the year of 2019. Conclusions: We can evidently observe a successive reduction in death rates concerning the circulatory diseases which mainly involves the oldest age group and external causes of death which also involves the younger population greatly. The reduction in death rates has in-turn increased the life-expectancy in Latvia and it is mainly due to reduction in CVD mortalities, which has been a continuous drift from previous years. Regarding other EU countries, the life-expectancy in Latvia and its neighboring countries (Estonia and Lithuania) is still below the EU average in the year of 2017 and will most likely continue this trend unless other factors such as increase of governmental and incurrence expenditure on public health and prevention, because it was amongst the lowest in EU in 2017.