Ergonomiskie un psihosociālie riska faktori sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu nozarē nodarbinātajiem”,

Abstract

Tēmas aktualitāte. Sabiedriskās ēdināšana pakalpojumu nozare nepārtraukti attīstās, pieaug pieprasījums un līdz ar to darbinieku noslogotība. Ergonomiskie un psihosociālie riska faktori negatīvi ietekmē šī nozarē nodarbinātā veselības stāvokli un Latvijā palielinās minēto riska faktoru izraisīto veselības traucējumu biežums. Pētījums. Tika veikta darbinieku anonīma aptauja vispārējo risku novērtēšanai. Veikta psiholoģiskā klimata novērtēšana kolektīvā un nodarbināto darbaspēju indeksa noteikšana. Ergonomisko risku pētīšanai tika izmantota slodzes galveno rādītāju metode. Ķermeņu daļu noslodze tika vērtēta ar ātras ekspozīcijas kontroles metodi. Tika aprēķināts rekomendējamais paceļamās masas limits un celšanas indekss. Darba noslēgumā sniegtas praktiskās rekomendācijas risku novēršanai vai samazināšanai. Rezultāti. Kolektīvā valda normāls psiholoģiskais klimats. Vairumam darbinieku ir labas darbaspējas. Ergonomiskie riski tika novērtēti ar III riska pakāpi, kas norāda uz to, ka slodze ir palielināta. Visvairāk noslogotas ķermeņa daļas ir mugura, rokas, plaukstas un kakls. Darbinieki izjūt augstu stresu. Darbinieki pārvieto smagumus, kas trīs reizēs pārsniedz rekomendējamo smaguma celšanas limitu. Pētījumā iegūtie rezultāti varētu tikt izmantoti nozares ergonomisku risku ietekmes novēršanai un/vai samazināšanai.

Actuality. The catering service industry is constantly evolving, demand is increasing and, consequently, employee workload as well. Ergonomic and psychosocial risk factors have a negative impact on the health status of employees in this sector, and therefore the frequency of health disorders caused by these risk factors is increasing in Latvia. Study. An anonymous survey of employees was conducted to assess the overall risks. The assessment of the psychological climate in the collective and determination of the index of employees' ability to work has been performed. The method of key load indicators was used to study ergonomic risks. The load on the body parts was assessed by the rapid exposure control method. The recommended lifting weight limit and lifting index were calculated. The conclusion of the work provides practical recommendations for the prevention or reduction of risks. Results. The team has a normal psychological climate. Most employees have good work abilities. Ergonomic risks were assessed with risk level III, which indicates that the load is increased. The busiest parts of the body are the back, arms, wrists and neck. Employees experience high stress level. Employees move loads that are three times bigger than the recommended lifting limit. The results of the study could be used to prevent and / or reduce the impact of ergonomic risks in the industry.