Show simple item record

dc.contributor.advisorOzoliņa, Žaneta
dc.contributor.authorRollis, Ivo
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
dc.date.accessioned2021-07-02T01:04:26Z
dc.date.available2021-07-02T01:04:26Z
dc.date.issued2021
dc.identifier.other80756
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/55350
dc.description.abstractPromocijas darba mērķis ir izvērtēt un salīdzināt Igaunijas, Latvijas un Slovēnijas izpildvaras koordinācijas mehānismu eiropeizācijas panākumus un riskus pirms un pēc iestāšanās ES laika periodā no 1995. - 2019. gadam. Darba teorētiskais modelis paredz, ka, pieaugot eiropeizācijas ietekmei uz izpildvaru, nacionālās ES politikas koordinācijas mehānisms kļūst funkcionāli un institucionāli strukturētāks. Autors secina, ka pārvaldības reformas ir ilgtspējīgākas, ja to īstenošanu nodrošina sistēmiski noturīgs koordinācijas mehānisms. Mazinoties ES funkcionālajam spiedienam dalības ES posmā, nozīmīgāku ietekmi uz koordinācijas mehānismiem iegūst nacionālā līmeņa faktori, savukārt ES jautājumu koordinācijā novērojama decentralizācija. Atslēgvārdi: eiropeizācija, institucionālā sistēma, koordinācijas mehānismi, nacionālā ES politika.
dc.description.abstractThe doctoral thesis aims to evaluate and compare successes and risks of the Europeanization of executive coordination mechanisms of Estonia, Latvia and Slovenia before and after accession to the European Union in the period from 1995 to 2019 and to make recommendations to the Central and Eastern European EU Member States and the candidate countries of the Western Balkans. The thesis's theoretical model foresees that increased Europeanization’s impact on the executive stimulates the development of a more functionally and institutionally structured national EU policy coordination mechanism. The author concludes that governance reforms are long-lasting if systematically sustainable coordination mechanisms facilitate their implementation. As the EU's functional pressure decreases during EU membership, national-level factors acquire an essential impact on coordination mechanisms, while national EU affairs coordination experiences decentralisation. Keywords: Europeanization, institutional system, coordination mechanisms, national EU policy.
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectPolitikas zinātne
dc.subjectPolitical science
dc.titleIzpildvaras politikas koordinācijas mehānismu eiropeizācija: Igaunijas, Latvijas un Slovēnijas pieredze
dc.title.alternativeEuropeanization of Executive Policy Coordination: The Experience of Estonia, Latvia and Slovenia
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/doctoralThesis


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record