Pārrobežu sadarbība pierobežas teritorijās

Abstract

Promocijas darba mērķis ir izpētīt pārrobežu sadarbības procesu pierobežas teritorijās un tajā iesaistītos aģentus. Darba teorētisko ietvaru veido aģentu tīkla teorija, robežobjektu teorija, pārrobežu sadarbības jēdziena un mūsdienu pierobežas un lauku teritoriju attīstības raksturojums. Empīrisko datu ieguvei izmantota Alūksnes novada Latvijā un Veru apriņķa Igaunijā gadījuma izpēte. Pētījumā secināts, ka ES iekšējā un ES ārējā robeža atkarībā no to radītiem apstākļiem pārrobežu sadarbībai un pierobežas teritoriju attīstībai analizējamas kā viens robežobjekts, kuram atkarībā no robežas veida atšķiras primārā funkcija – sociālās pasaules vienojoša vai tās nodaloša. Savukārt ES pārrobežu sadarbības finanšu instrumenti pierobežā funkcionē gan kā priekšnosacījums pārrobežu sadarbības radīšanai, gan kā teritoriju attīstību veicinātājs. Atslēgvārdi – pierobeža, pārrobežu sadarbība, robežobjekti, aģentu tīkls.

The aim of the dissertation is to explore the process of the cross-border cooperation in border areas and actors involved in it. The theoretical framework is based on actor-network theory, boundary object theory, the description of the concept of cross-border cooperation and the description of contemporary border and rural areas development. The case study of Alūksne County in Latvia and Võru County in Estonia was used to obtain empirical data. The study concludes that the EU’s internal and external borders, depending on the conditions created for cross-border cooperation and development of border areas, can be analyzed as one boundary object, which depending on type of the border has a different primary function - uniting or separating social worlds. Whereas, the EU cross-border cooperation financial instruments function both as a precondition for the creation of cross-border cooperation and as a facilitator of territorial development. Key words – border area, cross-border cooperation, boundary objects, actor network.