SOCIĀLI EMOCIONĀLĀ KOMPETENCE, SOCIĀLAIS ATBALSTS UN ATTIECĪBAS AR VECĀKIEM, SKOLOTĀJIEM UN VIENAUDŽIEM: PUSAUDŽU PAŠUZTVERTIE INTEGRATĪVIE DEPRESIJAS RISKA UN AIZSARGĀJOŠIE FAKTORI

Abstract

Pieaugošie pusaudžu depresijas rādītāji pasaulē un Latvijā izvirza pusaudžu depresiju zinātnes uzmanības centrā. Tas pamato nepieciešamību izzināt pusaudžu depresijas riska un aizsargājošos faktorus, lai laikus novērstu un mazinātu tās izplatību. Pētījuma mērķis ir analizēt uztvertās sociāli emocionālās kompetences, izjustā sociālā atbalsta un attiecību ar vecākiem, skolotājiem un vienaudžiem lomu pusaudžu depresijā. Pētījumā tika iesaistīti pusaudži (N=127), 51 zēns un 76 meitenes vecumā no 12 – 17 gadiem. Pētījuma dalībnieki aizpildīja Sociāli emocionālo aspektu un dzīvesspēka skalu (Social Emotional Assets and Resilience Scale, SEARS-A; Merrell, 2011, latviešu valodas versija Kokare, Upmane, & Kalvāns, 2013), Bērnu un pusaudžu sociālā atbalsta skalu (Child and Adolescent Social Support Scale, CASSS; Malecki, Demaray, & Elliott, 2000, latviešu valodas versija Elsiņa & Martinsone, 2021), kā arī piedalījās daļēji strukturētajās intervijās saskaņā ar Bērnu depresijas novērtēšanas skalu (Children’s Depression Rating Scale – Revised, CDRS-R; Poznanski & Mokros, 1996, latviešu valodas versija Elsiņa & Martinsone, 2019). Kvalitatīvā analīze ļāva secināt, ka pusaudži ar klīniski diagnosticētu depresiju savos stāstījumos iezīmē divas centrālās tēmas: atbalsts (ietverot gan pietiekama, gan arī nepietiekama atbalsta aspektus) un sociālā izolēšanās. Pietiekamu atbalstu pusaudži ar diagnosticētu depresiju izjūt kā emocionālo atbalstu, viņu grūtību atpazīšanu, iedrošināšanu, iesaisti un uzticēšanos no skolotājiem, vecākiem un vienaudžiem. Attiecībās ar vienaudžiem nozīmīgas ir prieka un apmierinātības gūšanas iespējas, kā arī iespēja izlādēt distresu, kas radies attiecībās ar vecākiem. Ar nepietiekamu atbalstu pusaudži saista verbālu un attiecību agresiju, nepietiekamu iesaisti un interesi, kā arī ar depresiju saistīto grūtību neatpazīšanu visos trīs attiecību aspektos (ar skolotājiem, vecākiem un vienaudžiem). Sociālo izolēšanos veicina pašu pusaudžu vāji attīstītas sociāli emocionālās prasmes, negatīvās kognīcijas, grūtības uzticēties, pastiprināta vainas izjūta, bailes no stigmatizācijas, fizisks un emocionāls izsīkums, akadēmiskā pārslodze. Pētījuma kvantitatīvās daļas rezultāti norāda, ka uztvertā sociāli emocionālā kompetence un sociālais atbalsts ir nozīmīgi, kaut arī ne izteikti lieli pusaudžu depresijas simptomu prognozētāji. Vispārliecinošāk kopējo pusaudžu depresijas simptomu līmeni, kā arī depresijas somatiskos simptomus (sāpes, miega traucējumi, nogurums) prognozē sociāli emocionālās kompetences divi aspekti – atbildība un pašregulācija. Labākas pusaudža pašregulācijas spējas nozīmē zemāku depresīvo noskaņojumu un mazāk izteiktas domas par nāvi un pašnāvību. Augstāki sociālās kompetences un pašregulācijas rādītāji nozīmē mazāk izteiktu anhedoniju (grūtības priecāties, sociālā izolēšanās). Nozīmīgu lomu depresijas prognozē neapliecināja tāda sociāli emocionālās kompetences komponente kā empātija. No visiem sociālā atbalsta avotiem (vecāki, skolotāji, draugi, klasesbiedri) izjustajam atbalstam no klasesbiedriem ir nozīmīgākā ietekme uz kopējo depresijas simptomu līmeni un visu depresijas simptomu jomu izteiktību (depresīvs noskaņojums, anhedonija, domas par nāvi, somatiskie simptomi). Izjustais atbalsts no skolotājiem kā nozīmīgs depresijas prognozētājs šajā pētījumā netika apstiprināts. Attiecībā uz saņemtajiem sociālā atbalsta veidiem (emocionālais, instrumentālais, novērtējošais, informatīvais), vadošā loma kopējā depresijas līmeņa prognozē ir izjustajam instrumentālajam atbalstam no klasesbiedriem, un nozīmīgi mazākā mērā arī izjustajam emocionālajam un informatīvajam atbalstam no vecākiem, kā arī instrumentālajam atbalstam no draugiem. Izteiktāks izjustais instrumentālais atbalsts (praktisks atbalsts kāda uzdevuma, problēmas risināšanā, iesaiste, laika veltīšana) no klasesbiedriem nozīmē zemāku kopējo depresijas simptomu līmeni, mazāku katras depresijas simptomu jomas izteiktību, izņemot depresīvo noskaņojumu, kur vadošā l

Increasing adolescent depression rates worldwide, including Latvia, have established adolescent depression as a focus for scientific research. This justifies the need for examining adolescent risk and protective factors for the timely prevention and reduction of its prevalence. The aim of the study is to analyze the role of self-perceived social emotional competence, perceived social support and relationships with parents, teachers and peers in adolescent depression. The study included adolescents (N=127), 51 boys and 76 girls, aged 12 – 17. Research participants completed the Social Emotional Assets and Resilience Scale (SEARS-A; Merrell, 2011, Latvian version Kokare, Upmane, & Kalvāns, 2013), the Child and Adolescent Social Support Scale, (CASSS; Malecki, Demaray, & Elliott, 2000, Latvian version Elsiņa & Martinsone, 2021) and participated in semi-structured interviews in accordance with the Children’s Depression Rating Scale – Revised (CDRS-R; Poznanski & Mokros, 1996, Latvian version Elsiņa & Martinsone, 2019). Qualitative analysis led to the conclusion that in their narratives, adolescents with clinically diagnosed depression highlighted two central themes: support (including aspects of both sufficient, as well as insufficient support) and social withdrawal. Adolescents with diagnosed depression describe sufficient support as emotional support, noticing their difficulties, encouraging, involvement and trust from teachers, parents and peers. In relationships with peers, opportunities to experience joy and satisfaction are important, as well as the opportunity to relieve distress in relationships with parents. Insufficient support is described as aggression, both verbal and relational, insufficient involvement and interest, as well as not recognising difficulties associated with depression in all three relationships (with teachers, parents and peers). Contributing factors to social withdrawal are adolescents’ poorly developed social emotional skills, negative cognitions, difficulties of trust, a heightened sense of guilt, fear of stigmatisation, physical and emotional exhaustion, academic overload. Results of the quantitative part of the study show that self-perceived social emotional competence and social support are important, however not markedly strong predictors of adolescent depression symptoms. The most compelling overall predictors of the level of adolescent depression symptoms as well as somatic symptoms of depression (pain, sleep disturbances, fatigue) are two aspects of social emotional competence – responsibility and self-regulation. Better adolescent self-regulation skills can be equated with less pronounced depressed feelings and less pronounced morbid and suicidal ideation. Higher social emotional competences and self-regulation indicators can be equated with less pronounced anhedonia (loss of joy, social isolation). Empathy, a component of social emotional competence, was not shown to have a significant role in predicting depression. Of all sources of social support (parents, teachers, friends, classmates), perceived support from classmates had the greatest influence on the overall level of depression symptoms and manifestation of all depression symptom domains (depressed feelings, anhedonia, morbid ideation, somatic symptoms). In this study, perceived support from teachers was not confirmed as a significant predictor. In relation to social support received (emotional, instrumental, appraisal, informative), perceived instrumental support from classmates plays the leading role in predicting the overall level of adolescent depression and to a significantly lesser extent – the perceived emotional and informative support from parents, as well as instrumental support from friends. More pronounced perceived instrumental support (practical support in coping with a task, solving a problem, involvement, spending time) from classmates equates with a lower level of overall depression symptoms, a lower manifestation of