Clinicopathological Significance of Exosomal Proteins CD9, CD63 and DNA Mismatch Repair Proteins in Prostate Adenocarcinoma and Benign Hyperplasia

Abstract

Promocijas darbā vērtēta eksosomu biomarķieru un DNS neatbilstību reparācijas (MMR) proteīnu ekspresija un tās diagnostiskā nozīme pacientiem ar labdabīgu prostatas hiperplāziju (LPH) un prostatas karcinomu (PCa). Retrospektīvā pētījumā iekļauti 92 pacienti ar PCa un 20 pacienti ar LPH. Eksosomu un DNS MMR proteīnu ekspresija audos analizēta ar imūnhistoķīmijas metodi (IHC). Pētījumā konstatēta negatīva korelācija starp DNS MMR proteīnu zudumu un audzēja gradācijas grupām. Bezrecidīvu dzīvildze pacientiem ar DNS MMR deficītu bija ievērojami īsāka nekā pacientiem ar saglabātu DNS MMR ekspresiju. CD63 pārmērīga ekspresija, kā arī samazināta CD9 ekspresija raksturīga īsākai audzēja bezrecidīvu dzīvildzei. EKSOSOMU BIOMARĶIERI, DNS NEATBILSTĪBU REPARĀCIJAS PROTEĪNI, IMŪNHISTOĶĪMIJA, LABDABĪGA PROSTATAS HIPERPLĀZIJA, PROSTATAS KARCINOMA.

The expression of exosom biomarkers and DNA mismatch repair (MMR) proteins and its diagnostic significance in patients with benign prostatic hyperplasia (BPH) and prostate carcinoma (PCa) were evaluated. The study included 92 patients with PCa and 20 patients with BPH. Tissue expression of exosomes and DNA MMR proteins was analyzed by immunohistochemistry (IHC). The study found a negative correlation between DNA MMR protein loss and tumor gradation groups. Progression free survival (PFS) was significantly shorter in patients with DNA MMR deficiency than in patients with maintained DNA MMR expression. CD63 overexpression as well as decreased CD9 expression are characteristic of shorter PFS. EXOSOMIC BIOMARKERS, DNA NON-COMPLIANCE REPAIR PROTEINS, IMMUNOHISTOCHEMISTRY, BENEFICIAL PROSTATE HYPERPLASIS, PROSTATE CARCINOMA.