MOLECULAR SIGNATURES FOR THERAPEUTIC EFFECTIVENESS AND RISK OF COMPLICATIONS IN TYPE 2 DIABETES MELLITUS

Abstract

Lai uzlabotu T2D kontroli, ir nepieciešams izstrādāt biomarķierus T2D komplikāciju riska un terapijas efektivitātes prognozēšanai. Metformīna molekulāro efektu novērtēšanai veselos indivīdos un T2D pacientos tika izmantota longitudināla, uz RNS sekvencēšanu balstīta in vivo transkriptomikas pieeja perifērās asins šūnās. Ar genoma mēroga genotipēšanu tika identificēti T2D komplikāciju risku noteicoši ģenētiskie faktori. Pētījums atklāja potenciālus, uz gēnu ekspresiju balstītus biomarķierus metformīna efektivitātes prognozēšanai, norādot uz indivīd-specifiskām izmaiņām transkriptoma profilos. Latvijas populācijā tika atklāti desmit jauni, ar T2D komplikāciju attīstību saistīti lokusi, tostarp pieci no tiem izrādījās funkcionāli saistīti ar slimību patoģenēzi. Metformīns, 2.tipa cukura diabēts, RNS sekvencēšana, genoma asociācijas pētījums

T2D control has become a serious public health concern, emphasizing the need for reliable biomarkers for early identification of patients at high risk for diabetic complications and prediction of therapy response. We chose the longitudinal RNA-Seq-based transcriptomics in peripheral blood cells to evaluate the effect of metformin in healthy individuals and drug-naïve T2D patients in vivo. GWAS was applied to identify genetic determinants for T2D complications. Our study highlighted potential predictive biomarkers of metformin response and notable subject-specific differences in metformin-induced transcriptomic profiles of blood cells. Ten novel genetic associations with T2D complications were discovered in the population of Latvia, including five variants located nearby pathogenesis-related genes. Metformin, type 2 diabetes, RNA-Seq, GWAS