Lēmumu pieņemšana Krievijas ārpolitikā - Ukrainas un Moldovas gadījumu analīze (2004-2018)

Abstract

Lēmumu pieņemšana Krievijas ārpolitikā ir salīdzinoši mazāk izprasta literatūrā un praksē. Šajā pētījumā tā tika izpētīta, par pamatu izmantojot divus teorētiskos modeļus, Racionālo aktieru modeli un Inkrementālismu. Tomēr tika konstatēts, ka šo modeļu pielietojamība ir ierobežota. Šis kvalitatīvais pētījums izmantoto Pamatotās teorijas pieeju, lai radītu Racionālā inkrementālisma izpētes modeli, kura pamatā ir pieci galvenie principi. Modelis tiek tālāk pilnveidots, izmantojot gadījumu izpētes analīzi. Skatoties caur Racionālā inkrementālisma prizmu, šis pētījums pierāda, ka Krievijas ārpolitikas lēmumu pieņemšana saglabā ilgtermiņa mērķtiecību, kurā arī inkrementālos lēmumus vada tālredzība kā arī pielāgošanās mainīgajam kontekstam, kas prasa ātros lēmumus, pamatojoties uz riska un atmaksāšanās analīzi (kontekstuālais oportunisms). Atslēgas vārdi: lēmumu pieņemšana, ārpolitika, Racionālais inkrementālisms, stratēģija, kontekstuālais oportunisms.

Decision-making in Russia’s foreign policy remains enigmatic in scholarship and practice. To unravel this, Russia’s decision-making was viewed through the prism of two foundational models, namely Rational Actor Model and Incrementalism; however, their utility was found to be limited. This qualitative research uses a Grounded Theory approach to generate an exploratory model referred to as Rational Incrementalism. The model, underpinned by five key principles, is further refined using case study analysis. Through the prism of Rational Incrementalism, this research demonstrates that Russia’s foreign policy-decision making retains a long-term purposefulness and that Russia’s incremental decisions are guided by farsightedness—with allowances for emergent contexts that require quick actions, underpinned by risk and pay-off analysis (contextual opportunism). Key Words: decision-making, foreign policy, Rational Incrementalism, strategy, contextual opportunism.