Biotekstila antimikrobiālo īpašību un aizsardzības pret dažādu frekvenču elektromagnētiskajiem laukiem noteikšana

Abstract

Pieaugot pilsētvides nelabvēlīgajiem faktoriem ar dažādu spektru elektromagnētisko lauku avotiem, tiek izstrādāti biomateriāli ar patērētājam aizsargājošām īpašībām. Dzintara un silīcija dioksīda mikro- un nanodaļiņas tiek pētītas kā potenciāls rindu materiāls integrācijai biotekstilmateriālu šķiedrās. Pētījuma mērķis bija adaptēt metodes biotekstilmateriālu aizsargājošo īpašību noteikšanai pret dažādu frekvenču elektromagnētiskajiem laukiem un novērtēt antimikrobiālās biotekstila īpašības. Dzintara biotekstils uzrāda aizsargājošu efektu pret ultravioletajiem stariem (UV-B) un īpaši zemu elektromagnētisko lauku (ELF-EML) ar modeļobjektiem Chaetomium globosum, Aspergillus niger un Escherichia coli. Biotekstils uzrāda statistiski būtiskas antibakteriālas tendences īpašības ar Klebsiella pneumoniae un Staphylococcus aureus (P < 0,05).

As the unfavorable factors of the urban environment with different sources of electromagnetic fields increase, biomaterials with consumer protection properties are being developed. Micro- and nanoparticles of amber and silicon dioxide are being studied as potential row material for integration into biotextile fibers. The study aimed to adapt methods for determining the protective properties of biotextiles against electromagnetic fields of different frequencies and to evaluate the antimicrobial properties of biotextiles. Amber biotextile shows a protective effect against ultraviolet rays (UV-B) and an extremely low electromagnetic field (ELF-EMF) with model objects Chaetomium globosum, Aspergillus niger and Escherichia coli. Biotextile shows statistically significant antibacterial tendency properties with Klebsiella pneumoniae and Staphylococcus aureus (P < 0,05).