Pagātnes nākotne: Sarežģītā kultūrvēsturiskā mantojuma institūciju digitalizācija un virtuālās piemiņas prakses

Abstract

Arvien aktuālākas kļūst digitalizācijas ierosinātas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas prakses nākamajām paaudzēm. Digitalizācija spēj uzturēt atcerēšanās nepārtrauktību un jaunākās paaudzes iesaistīšanu. Šī pētījuma mērķis ir novērtēt sarežģītā mantojuma digitālo risinājumu ietekmi uz jauniešu auditorijas izpratni par piemiņas praksēm. Pētījuma rezultāti, kas balstās uz sarežģītā mantojuma digitālā risinājuma priekšgājēju Latvijā - Lipkes bunkura VR pieredzes, kā arī starptautisku piemēru analīzes, norāda uz šādu digitālo risinājumu potenciālu. Izmantojot vairākas lietotājpieredzes metodes, tiek apkopoti ieteikumi gan Lipkes bunkura VR tālākai izstrādei, gan imersīvo tehnoloģiju ieviešanai publisko atmiņu institūcijās. Par svarīgiem aspektiem kļūst VR komplimentārā vērtība materiālajai ekspozīcijai, kā arī vēsturiskais konteksts, lietotāju pieredze un morāles apsvērumi.

Digitization-inspired practices for preserving cultural heritage for future generations are becoming increasingly relevant. Digitization has the potential to maintain continuity of memory and the involvement of younger generations. This study aims to assess the impact of digital solutions for difficult heritage on young audiences' understanding of commemoration practices. The results of the study, based on the analysis of the experiences of the predecessor of digital solutions for complex heritage in Latvia - Lipke Bunker VR, as well as international examples, point to the potential of such digital solutions. Using several user experience methods, recommendations are summarised for both the further development of Lipke Bunker VR and the implementation of immersive technologies in public memory institutions. The complimentary value of VR for material exhibition, as well as the historical context, user experience, and moral considerations, become important aspects.