Vieni vecāki, dažāda audzināšana: bērnu perspektīva par mājas darbu sadalījumu

Abstract

Sociālo un ekonomisko faktoru ietekmi uz mājas un rūpju darba sadalījumu un veiktā darba apjomu var novērot fiziskas un mentālas slodzes kontekstā. Šajā bakalaura darbā pētīta Pierīgas jauniešu perspektīva par mājas un rūpju darba sadalījumu finansiāli stabilās mājsaimniecībās, kurās auguši vairāki bērni. Datu kopumu veido 13 jauniešu pieredzes stāsti, līdzdalīgais novērojums un induktīva kontentanalīze. Naratīvu analīze atklāj, kā dzimte un dzimšanas secība ir ietekmējusi mājas un rūpju darbu dalījumu starp bērniem. Kontekstuāli šie darbi jauniešu ģimenēs lietoti kā audzināšanas metodes, nevis pildījuši lomu mājsaimniecības funkcionēšanā. Mājas un rūpju darbu sadalījums jauniešu ģimenēs ceļas no sabiedrībā pastāvošā dabiskuma diskursa, kurā sievietes tiek uztvertas kā dabiski ieinteresētas mājas un rūpju darbos, bet vīrieši - ne. Tādēļ mājsaimniecībā sievietes veic lielāko daļu fiziskās un mentālās slodzes. Tā kā no vīriešiem bērnībā netiek sagaidīta tāda pati iesaiste, jaunie vīrieši nav apguvuši mājas un rūpju darba mentālās slodzes pārvaldīšanu. Izrietoši, dzīvojot patstāvīgi, jaunie vīrieši saskaras ar grūtībām tieši mājas darbu organizēšanā un pārvaldīšanā.

The impact of social and economic factors on the distribution of domestic and care tasks and the amount of work performed can be observed in the context of physical and mental load. This bachelor's thesis studies the perspective of Pieriga youth on the division of domestic and care work in financially stable households with several children. The data set consists of 13 experience stories of young people, participatory observation and inductive content analysis. Narrative analysis reveals how gender and the order of birth have affected the division of domestic and care tasks among children. Contextually, these tasks were used in families as upbringing methods, rather than fulfilling their role in the functioning of the household. The division of domestic and care work in the youth’s families stems from the discourse of naturalness in society, in which women are perceived as naturally interested in home and care work, but men are not. That is why women do most of physical and mental exertion in the household. As men are not expected to have the same involvement in chores whilst groing up, young men have not mastered the mental workload of domestic and care work. As a result, when living independently, young men face difficulties in organizing and managing homework.