Dundagas pagasta iedzīvotāji un pašvaldības darbības galvenie virzieni 1934.-1940. gadā

Abstract

Bakalaura darbs, izmantojot Dundagas pagasta piemēru, atspoguļo sabiedrības struktūru un pašvaldības iestāžu galvenos darbības virzienus Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma periodā. Pētījuma mērķis ir ar Dundagas pagasta piemēru atspoguļot situāciju, kā funkcionēja un kādas izmaiņas Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma periodā piedzīvoja pagasta iedzīvotāji un pašvaldības administratīvās iestādes. Režīms likvidēja pagastos jebkādas demokrātiskās iezīmes, jo iestāžu darbinieki netika ievēlēti, bet iecelti ar Iekšlietu ministra rīkojumiem, paplašinājās valdes funkcijas, taču to lēmumi bija pakļauti apriņķu vecākajiem, kuri bija valsts ierēdņi. Kopumā režīma izmaiņas pašvaldību darbībā var vērtēt daļēji pozitīvas vai negatīvas, jo gan valsts, gan pašvaldības mēģināja risināt dažādas problēmas, taču tās bija pakļautas režīma ideoloģijai.

The Bachelor's Paper, using the example of Dundaga parish, reflects the structure of the society and main work fields of the local government institutions during the authoritarian regime of Kārlis Ulmanis. The aim of the study is to reflect, with the example of Dundaga civil parish, the functioning of the situation and the changes experienced by parish residents and municipal administrative authorities during the authoritarian regime of Kārlis Ulmanis. The regime removed any democratic features in the parishes because the authorities' employees were not elected but appointed by the Minister of the Interior orders, expanded the functions of the Board, but their decisions were subject to the rankings of the county's senior officials. In general, regime changes in municipalities may be partly positive or negative, as both country and local governments attempted to address various problems, but they were subject to regime ideology.