Rīcībspējas trūkums dzimtes un subjekta attiecībās Džūditas Batleres filozofijā: posthumānisma fenomenoloģijas feminisma risinājums

Abstract

Džūditai Batlerei, poststrukturālisma un feminisma filozofei, dzimte un patība, kas ir savstarpēji nenošķirami, veidojas un pastāv sociālajā kontekstā un varas laukā, būdami diskursa ietekmēti. Filozofe piedāvā, ka cilvēkam nav pirmsdiskursīva kodola un ka piekļuve identitātei, kā arī sevis izziņa ir iespējama tikai ar konvenciju un normu starpniecību. Šāda nostāja rada rīcībspējas jeb spējas pašnoteikties trūkumu un cilvēka subjektīvās pieredzes ignorēšanu attiecībā uz dzimti un patību. Darba mērķis ir risināt rīcībspējas problēmu ar feministisko posthumānisma fenomenoloģijas pieeju, piedāvājot, ka Džūditas Batleres teorija var tikt pilnveidota ar iemiesotības un dzīvotās pieredzes konceptiem.

For Judith Butler, a post-structuralist and feminist philosopher, gender and selfhood, which are inseperable from each other, are formed and exist in the social context and field of power, influenced by discourse. The philosopher proposes that the human has no pre-discursive core and that access to identity as well as self-knowledge is only possible through conventions and norms. This position leads to a lack of agency or the capacity for self-determination and a disregard for the subjective experience of gender and selfhood. The aim of the paper is to address the problem of agency through a feminist posthumanist phenomenological approach, proposing that Judith Butler’s theory can be improved with the concepts of embodiment and lived experience.