Neveiksmīgas remigrācijas pieredze

Abstract

Maģistra darba “Neveiksmīgas remigrācijas pieredze” mērķis ir analizēt neveiksmīgas remigrācijas pieredzi un sniegt izpratni par strukturālām problēmām, kas noteikušas atkārtotas emigrācijas lēmumu. Gan kā pētījuma dizains, gan analīzes metode tiek lietots naratīvs. Kvalitatīvā pētījuma dati iegūti, 2020.–2022. gadā veicot 16 padziļinātas daļēji strukturētas biogrāfiskās intervijas. Astoņi no remigrantiem pēc 12–18 mēnešiem atkārtoti lūgti pastāstīt par izmaiņām pieredzē un attieksmēs. Pieejas nolūks ir saprast, kā mainās naratoru vēlme atgriezties un domas par atkārtotas remigrācijas iespējām. Pētījumā izmantotas tematiskā un diskursīvā naratīva analīzes pieejas, vēršot arī uzmanību uz atsevišķām valodas formas un izvēles īpatnībām. Datu interpretācijā ir izmantoti remigrācijas pētījumi, W-teorija, kultūras identitātes modelis, kultūras mācīšanās un kontroles teorijas. Fragmentos un interpretācijā pētniece cenšas saglabāt ne vien naratoru domu, bet arī individuālo naratīva raksturu un valodas detaļu bagātību. Rezultāti liecina par remigrāciju kā individuālu, emocionālu lēmumu; to stimulē remigrācijas politikas institucionālais aicinājums atgriezties un pienākuma sajūta pret Latviju. Analizējot grūtības un strukturālas problēmas, kas liek naratoriem pārdomāt un pieņemt atkārtotas aizbraukšanas lēmumu, ir secināms, ka naratori jūtas migrācijas pieredzē pārņēmuši jaunas vērtības, kas viņus dara par ārpusniekiem, un viņi ‘balso ar kājām’, norādot uz nevēlēšanos iekļauties, mainoties atpakaļ. Naratīvu analīze liecina arī, ka Latvijā trūkst izpratnes par iekļaušanos kā dinamisku divvirzienu procesu, kas nav atkarīgs tikai no remigranta gribas, gatavības dot, bet arī no iedzīvotāju, uzņēmumu, iestāžu un institūciju vadītāju atbalsta un vēlmes ņemt pretī.

The Master’s thesis “The experience of unsuccessful return migration” aims to analyse the experiences of failed return migration: identify the returnees' expectations, needs, and difficulties and the structural problems shaping the remigration decision. The qualitative study data were obtained between 2020 and 2022 and gathered from 16 in-depth, semi-structured biographical interviews. Eight of the narrators were asked to repeatedly talk about the changes in their experiences and attitudes after 12-18 months. This approach aims to understand how the narrators' willingness to return and their thoughts on return migration change. Both the design of the study and the method of analysis are narrative. Thematic and discursive narrative analysis approaches focus on informants' reports of experiences, less on the aspects of the language form and choice. The researcher tries to preserve the narrators' thoughts, individual narrative characteristics, and the richness of linguistic details in all the fragments and interpretations. Return migration studies, W-theory, cultural identity model, cultural learning, and control theories have been used for data interpretation. The results show return migration as an individual, emotional decision; it is stimulated by the institutional call to return and a sense of duty towards Latvia. It is concluded that the narrators felt that the new values absorbed in their migration experience made them outsiders, and they vote with their feet, indicating their reluctance to fit in in the home country by changing back. The narrative analysis also shows that there is a lack of awareness of integration as a dynamic two-way process that does not depend solely on the returnees’ will and readiness to ‘give back’ but also on the support of other citizens, businesses, and institutional leaders, their willingness and acceptance.