Voldemārs Irbe kā Kristus dēļ vientiesīgais

Abstract

Voldemārs Irbe ir zināms kā viens no 20.gs. Latvijas atzītākajiem pasteļtehnikas māksliniekiem. Neskatoties uz viņa māskliniecisko darbību, Voldemārs Irbe savā dzīvē iemiesoja neskaitāmas dīvainības, askētiskās prakses un provokācijas. Šī darba ietvaros Voldemārs Irbe tiek salīdzināts ar Kristus dēļ vientiesīgo hagiogrāfisko kategoriju. Gluži kā Kristus dēļ vientiesīgo tradīcijā, arī Voldemārs Irbe staigāja visu gadu ar basām kājām un mazgājās tikai reizi gadā pirms Lieldienām. Papildus savām askētisma praksēm, Irbe regulāri uzstājās Rīgas Latviešu bierības namā ar dažādiem priekšlasījumiem un izdeva vairākas brošūriņas ar savu mācību. Visos Irbes darbos parādās izteikti bibliskie un kristīgās ētikas motīvi. Darba mērķis ir tuvāk apskatīt gan Voldemāra Irbes dzīves naratīvu, gan viņa pasludinātos un praktizētos reliģiskās dzīves aspektus. Tiek izvērtēts, cik daudz viņa rīcība sasaucās ar kristīgās tradīcijas mācību un Kristus dēļ vientiesīgo fenomenu.

Voldemārs Irbe is known as one of the most notable 20th century latvian artists. Together with his artistic practise he simultaneously integrated many paculiarities, ascetic practices and provocations in his life. In this work Voldemārs Irbe is compared to the Fools for Christ hagiographic category. Similar to the holy fools, Voldemārs Irbe also walked around barefoot all year round and bathed only once a year before Easter. Additionaly to his ascetic practice, Irbe regularly participated with his lectures in Riga Latvian Society House un published many broshures containing his teachings. Significant motives concerning biblical and christian ethics are found troughout many of Irbes works. The goal of this work is to investigate Voldemāra Irbes life's narrative while primarily focusing on his religous practice. His actions and words are compared to teachings of christian tradition and the Fools for Christ phenomenon.