Aspazija

Abstract

Kopoto rakstu 3. sējums veltīts Aspazijas tulkojumiem un rakstiem par cittautu literatūru un kultūru. Tā kā šis ir vienīgais sējums, kas veltīts Aspazijas tulkojumiem, bibliogrāfijā iekļauti Aspazijas un Aspazijas līdzautorībā ar Raini veiktie tulkojumi – no 19. gs. beigām līdz pat 21. gs. sākumam. Tajā ietverti Roberta Hamerlinga romāna “Aspasia” tulkojums un recepcija, prozas un dramatiskie darbi Aspazijas tulkojumā, dramatiskie darbi, dzeja, kuru pirmpublicējumos kā tulkotāja norādīta Aspazija, Aspazija un Rainis, bet vēlākos izdevumos Rainis, Raiņa un Aspazijas līdzautorībā tulkoti darbi, periodikā, krājumos publicētie dzejoļi un īsproza Aspazijas tulkojumā, Aspazijas tulkojumi no latviešu vācu valodā, par Aspaziju un Raini kā tulkotājiem, kā arī jautājums par atsevišķiem darbiem – vai tulkojusi Aspazija? Vislielāko popularitāti no Aspazijas tulkojumiem latviešu valodā ieguvis vācu karikatūrista, mākslinieka, dzejnieka Vilhelma Buša satīriski ilustrētais stāsts “Makss un Morics” – tas uzvests teātros, veidoti radiouzvedumi, ieraksti Latvijas Televīzijā, kā arī skaņuplatēs un kompaktdiskos, nošu izdevumos. Jelgavas teātrī uzvests 1929. gadā, Ziemeļlatvijas teātrī 1930. gadā. Vairāk nekā sešdesmit gadus izrāde dzīvojas dažādos iestudējumos uz Latvijas Leļļu teātru skatuves. Pirmizrāde notika 1957. gada 29. decembrī. Maksa un Morica nedarbus pēc vācu rakstnieka V. Buša tāda paša nosaukuma stāsta motīviem vēstīja arī Latvijas Nacionālais teātris; pirmizrāde notika 2009. gada 16. oktobrī. Sidnejas Latviešu teātra 2012. gada repertuārs sākās ar vācu autora V. Buša (atdzejojusi Aspazija) pazīstamo nerātnību stāstu “Makss un Morics”. Bibliogrāfiju noslēdz rakstos lietotais pseidonīmu saraksts.