Dzīvesspēka saistība ar audzināšanas pieeju bērnībā vardarbību pieredzējušiem vecākiem

Abstract

Maģistra darba pētījuma mērķis bija noskaidrot kādas ir saistības starp bērnībā piedzīvoto vardarbību ģimenē, dzīvesspēka izpausmēm un audzināšanas pieejām, ko vecāki izmanto ar saviem bērniem. Pētījumā piedalījās 55 respondenti, kuri ir vecāki vismaz vienam 10 līdz 18 gadus vecam bērnam. Pētījumā tika izmantota Bērnības traumas aptauja, Konflikta taktikas skala un Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem. Starp vecākiem, kuri uzskatāmi par bērnībā cietušiem no vardarbības, uzrādījās statistiski nozīmīga negatīva saistība starp Dzīvesspēka aptaujas apakšskalām un Konflikta taktikas skalu vērtībām, kas ļauj daļēji apstiprināt pētījumā izvirzīto hipotēzi, ka no bērnībā vardarbības cietuši vecāki ar augstāku dzīvesspēku, mazāk pielieto vardarbību pret saviem bērniem.

The aim of the master's thesis research was to find out the connections between family violence experienced in childhood, manifestations of resilience and parenting approaches used by parents towards their children. 55 respondents, who are parents of at least one 10- to 18-year-old child, participated in the research. The Childhood Trauma Questionaire, the Conflict Tactics Scale, and the Resilience Scale for Adults methods were used in the research. A statistically significant negative relationship between the subscales of the Resilience Survey and the values of the Conflict Tactics scale appeared among parents who can be considered victims of violence in childhood, and it allows to partially confirm the hypothesis put forward in the study that parents who suffered from violence in childhood with higher resilience, use less violence against their children.