Pusaudžu digitālā brieduma saistība ar akadēmisko pašefektivitāti un akadēmiskajiem sasniegumiem

Abstract

Pētījumu par digitālās vides ietekmi uz akadēmiskajiem sasniegumiem neviennozīmīgos rezultātus var mazināt digitālā brieduma konstrukts. Pētījuma mērķis – noskaidrot, kādas saistības pastāv starp pusaudžu digitālo briedumu, digitālajās ierīcēs pavadītā laika apjomu, akadēmisko pašefektivitāti un akadēmiskajiem sasniegumiem. Datu ievākšanai izmantota Digitālā brieduma un Bērnu savas pašefektivitātes uztveres aptauja, vidējā atzīme trīs priekšmetos un digitālajās ierīcēs pavadītā laika pašnovērtējums. Pētījuma izlase – 115 14-16 gadus veci pusaudži. Digitālais briedums ir pozitīvi saistīts ar akadēmisko pašefektivitāti un sasniegumiem, laiks digitālajās ierīcēs – pozitīvi ar akadēmisko pašefektivitāti, sasniegumiem un digitālo briedumu.

The mixed results of studies on the effects of digital environments on academic achievement may be mitigated by the construct of digital maturity. The purpose of the study is to find out what relationships exist between teenagers' digital maturity, the amount of time spent on digital devices, academic self-efficacy and academic achievements. The Digital Maturity Inventory, Children's Self-Efficacy Perception Survey, the average grade in three subjects, and self-assessment of time spent on digital devices were used for data collection. Research sample – 115 14-16-year-old teenagers. Digital maturity is positively related to academic self-efficacy and achievements, time on digital devices – positively to academic self-efficacy, achievements, and digital maturity.